Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KADIĶIS Teodors (arī Teodors Kaddike) - notārs.
1880.17.11. Liepājā – 1953.26.09. Ingolštatē, Bavārijas federālajā zemē.
Dzimis namīpašnieka, ūdenssūkņu meistara ģimenē. Bērnību pavadījis Dunalkas pagasta Kalnamuižā, uz kurieni ģimene pārcēlusies tēva darba apstākļu dēļ. Mācījies Dunalkas un Rāvas pagastskolā, elementārskolā Liepājā un privātskolā Vites un Hikes bāreņu namā. 1898 – 1904 strādājis par pagasta rakstveža palīgu C ī r a v a s, Grobiņas un Pērkones pagastos. Kancelejas darbinieks Liepājas apgabaltiesas prokuratūrā (1904 – 05), Liepājas Kara ostas un Liepājas cietokšņa būvniecības darbos (1905 – 08), dažādās kredītiestādēs un pilsētas valdes tirdzniecības nodaļā Liepājā (1908 – 12). Kā eksterns beidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju (1912) un uzsācis studijas Maskavas universitātes Juridiskajā fak. (beidzis 1916). 1.pasaules kara laikā iesaukts armijā, ieskaitīts Aleksandra karaskolā Maskavā. 1917 pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Latviešu strēlnieku rezerves pulku. 1918 demobilizēts, iestājies pulka likvidācijas komisijā kā referents Kurzemes jautājumos. Atgriezies Liepājā. Bijis Liepājas apgabaltiesas prokurora biedrs. 1919 Liepājā mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Iecelts par prokurora v. i. , bet Tautas padome atcēla no amata, jo viņš bija palicis Andrieva Niedras valdības dienestā.
Pildījis dažādus amatus, saistītus ar tieslietām un armiju. 1926 atvaļināts no armijas, nokārtojis notāra pārbaudījumu. Trīs reizes ievēlēts par Liepājas domes deputātu. Laikrakstu Liepājas Avīze, Latvijas Sargs līdzstrādnieks un laikraksta Liepājas Avīze līdzizdevējs.
1940 atbrīvots no amata.1941 izceļojis uz Vāciju, atgriezies. 1942.19.03. iecelts par notāru Liepājā, bet decembrī pēc paša lūguma atbrīvots no amata sakarā ar Lielvācijas pilsoņa tiesību iegūšanu. Pēc 2.pasaules kara kopā ar ģimeni iekļauts repatriantu sarakstos un 1946 izceļojis uz Vāciju.
Studentu vienības Austrums vecbiedrs.
Apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi (1918 – 20). LN