Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KANGĪZERE Arta - mūzikas pedagoģe
Dzimusi 1972.07.05. Dunalkas pag. kā jaunākā no divām meitām mediķu ģimenē, kur abi vecāki strādājuši Dunalkas feldšeru-vecmāšu pieņemšanas punktā un 70-tos gados to bija izveidojuši par vienu no labākajiem Latvijā. Bērnība aizvadīta lauku vidē, jo vecākiem ir arī piemājas saimniecība, kurā jāpalīdz darīt nepieciešamie darbi. Vasarās tiek strādāts arī vietējā kolhoza dārzniecībās Dunalkā un Rāvā.
Pirmā izglītība – A.Spāģa Dunalkas pamatskolā, ko beidz 1987. Vēlme mācīties mūziku (kas, iespējams, pārmantota no vecmāmiņas) aizved uz Liepāju – E.Melngaiļa mūzikas vidusskolas kora diriģēšanas klasi (absolvē 1992).
Vēl mācoties mūzikas skolas 4.kursā, sāk strādāt par dziedāšanas skolotāju dzimtās Dunalkas pamatskolā. Bet pēc mūzikas skolas beigšanas sākas darbs A i z p u t e s Mūzikas skolā, kur vajadzīga mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja. Tā kā viņas specialitāte kordiriģēšana, ar 1994/95 māc. g. Aizputes Mūzikas skolā tiek atvērta jauna – kora klase. Liepājas Pedagoģijas akadēmijā iegūst augstāko pedagoģisko izglītību – bakalaura grādu pedagoģijā un pedagoģijā arī izglītības zinātņu maģistra grādu (2003).
Pati ilgus gadus dziedājusi koros - A i z p u t e s jauktajā korī Kurzeme un Liepājas raj. skolotāju korī Lira. Ar tiem daudzviet koncertēts gan Latvijā, gan ārpus tās robežām – Zviedrijā, Šveicē, Slovākijā u.c.
Vairākos sastāvos vadījusi pirmskolas vecuma bērnu ansambļus Aizputes kultūras namā, mazie dziedātāji gatavoti konkursam Cālis. Vēlāk daudzi no šiem bērniem papildinājuši Aizputes Mūzikas skolas audzēkņu rindas.
Paralēli tiešajam darbam mūzikas skolā laikā no 1995 – 2002 strādājusi arī par ziņu diktori A i z p u t e s TV, veidojusi raidījumu sižetus.
No 2002./03. māc. g. A i z p u t e s Mūzikas skolas direktore. Šajā laikā atvērtas divas jaunas profesionālās ievirzes izglītības programmas – ģitāras spēle un sitaminstrumentu spēle. Gandarīta, ka izdevies nokomplektēt profesionālu pedagogu sastāvu, ka ir audzēkņi un vecāki, kuri novērtē profesionālās ievirzes izglītības piedāvātās iespējas, kā arī – audzēkņiem ir augsti sasniegumi reģionālajos, valsts mēroga un pat starptautiskajos konkursos. Organizējusi Liepājas reģ. skolu kora klašu festivālus (2001, 2005), skolas jubilejas pasākumus (2008, 2012). 60 gadu jubilejā skola tika arī pie sava karoga.
Sadarbībā ar ērģelnieku Tālivaldi Deksni organizējusi Aizputes pilsētas jubilejas koncertu ev. lut. baznīcā (2009), komponista Pētera Vaska 70 gadu jubilejas koncertu Aizputes Mūzikas skolā (2016) Skolas koris A.Kangīzeres vadībā piedalījies dažādos koncertos (piem., Kurzemes reģiona mūzikas skolu pasākumā „Uz priekšu, Kurzeme” (2015), kā arī pianistes Agneses Egliņas organizētajā Kultūras dienas pasākumā Aizputē. Izveidojusi koncertprogrammu maestro Raimonda Paula viesošanās reizei Aizputes Mūzikas skolā (2002) un Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un viņa dzīvesbiedres uzņemšanai. Viņas vadītais koris ieguvis Bronzas diplomu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas skolu koru konkursā „Lai skan” LMA (2016).
Apbalvota ar A i z p u t e s novada domes Goda rakstu par ieguldījumu un sasniegumiem profesionālās ievirzes izglītības jomā un aktīvu sabiedrisko darbību (2017.18.11.)
&