M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KANGĪZERS Meinhards – medicīnas darbinieks.

11925.25.10.Jaungulbenē – 2003.18.06. Dunalkā. Apbedīts Aizputes kapsētā.

Mācījies Vecbebru dārzkolpības un biškopības skolā. Strādājis A i z p u t e s apr. lauksaimniecības daļā par biškopības instruktoru (1945 – 48). No darba brīvajā laikā apmeklējis Latvijas Sarkanā Krusta organizētos vidējā posma medicīnas darbinieku kursus Liepājā. Rodoties padziļinātai interesei par medicīnu, mācības turpinājis medicīnas skolā un ieguvis feldšera kvalifikāciju. Visa turpmākā dzīve saistīta tikai ar medicīnas darbu.

Pirmā darba vieta K a z d a n g a s ambulancē, bet jau pēc pāris gadiem tiek apstiprināts par K a l v e n e s ambulances vadītāju, kur nostrādā 5 gadus. Kalvenē M.Kangīzers pieņem darbā jauno medicīnas māsu Astru Vītolu, kura vēlāk kļūst viņa dzīvesbiedre un vislabākais palīgs darbā. Vairāk nekā 40 gadus abi nostrādā Dunalkas feldšeru-vecmāšu punktā. M.Kangīzera vadībā šī iestāde drīz vien kļūst par vienu no labākajām Latvijā, tai tiek piešķirts nosaukums Pirmrindas pieredzes skola, kur zināšanas papildināt ierodas kolēģi no visas valsts. Viņš tiek uzaicināts dalīties pieredzē par saviem sasniegumiem medicīniskajā darbā Vissavienības konferencē Maskavā, Kremlī. Līdzās saviem tiešajiem pienākumiem M.Kangīzers ļoti aktīvi vric profilaktisko darbu, organizē asinsdonoru kustību un lasa lekcijas par dažādām ar medicīnu saistītām tēmām. Rāvas un Dunalkas pamatskolās Kangīzers konsultē skolēnu sanitāro posteņu dalībniekus, un viņi vairākkārt iegūst godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās. Tikpat veiksmīgi viņa vadībā darbojas kolhoza Cīņa sanitārā kopa, kura arī kļūst par vienu no labākajām Latvijā.

Atslodzei no saspringtās mediķa ikdienas visu mūžu viņam noderējusi aizraušanās ar biškopību.

Ģimenē izaugušas 2 meitas – Vita (sklotāja Dzērves pamatskolā), Arta (Aizputes Mūzikas skolas direktore).

Par pašaizliedzīgo darbu medicīnā M.Kangīzers ieguvis cilvēku cieņu, kā arī saņēmis daudzus Goda rakstus un medaļas. Atzīst, ka direktores darbs prasa gan emocionālu, gan fizisku izturību, tādēļ kā savu pieņēmusi Knuta Vonnegūta atziņu: Dievs, dod man vēsu prātu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, spēku ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra.

Saņēmusi gan vietēja rakstura, gan Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības rakstus par radošu un sekmīgu izglītības procesa organizēšanu un vadību.     &

K - alfabēts