M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KAUPIŅŠ Eduards (Liesma – Kaupiņš) – aktieris, režisors, literāts un teātra mākslas popularizētājs. Maizes darbā – masieris. Meita – M.Kapiņa, znots – Ē.Valters.

1879. A i z p u t e s apkārtnē – 1907.28.10. Liepājā. Apbedīts Liepājas Vecajos kapos.

1900 sācis skatuves darbību A i z p u t e s amatieru trupā. No 1902 ar skatuves vārdu Liesma spēlējis Liepājas Labdarības un Dziedāšanas biedrības teātra trupā. Vācijā, Berlīnē apguvis aktiera meistarību, spēlējis vācu provinces teātros (1904 – 05). Atgriezies Liepājā (1905). Pirmais Liepājas Latviešu teātra mākslinieciskais vadītājs, iestudējis teātra 1907.11.03. atklāšanas izrādi – A.Čehova Tēvocis Vaņa.

Režisors Kaupiņš kādā „Hamleta” izrādē azartiskā aizrautībā zobenu cīņā bija zaudējis kreiso aci, bet par to neskuma, jo dakteris Ekšteins viņam bija apgādājis vēl labāku kristāla aci. Kad viņam nācās kompānijā krietni iedzert, tad viņš, pārsējis vaigu, mēdza kristāla aci paslēpt vestes kabatā, lai tā labāk neredzot, kā viņš grēko, stāstījusi Dzidra Zeļenko, Liepājas muzeja kādreizējā vadītāja.

Tulkojis lugas. Rakstījis presē par teātri, publicējis ceļojuma piezīmes Pa Kurzemes un Vidzemes ārēm un literārus uzmetumus Dzīve ceļmalā. Latviskojis Augusta Strindberga Jūlijas jaunkundze un citas lugas. Kaupiņa vietā nāca režisors R.Tautmīlis-Bērziņš.   LBV, &

devider

K - alfabēts