M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KAUPIŅŠ Žanis   - notārs.

1877.20.01. A i z p u t ē – 1954.19.12. Vimbornā, Dienvidanglijā.

Dzimis būvamatnieka (mūrnieka un galdnieka) ģimenē. Tēvs Ansis nācis no Dunalkas pagasta, māte – no Šķēdes.

1886 ģimene pārcēlusies uz Rudbāržu pag., kur uzsācis mācības vietējā pagastskolā. 1889 ģimene atgriezusies A i z p u t ē. Beidzis A i z p u t e s pilsētas skolu (1895). No 1896 jaunākais rakstvedis notāra kantorī Liepājā, no 1904 Liepājas notāra S.Sokolovska palīgs. 1906 – Jelgavas apgabaltiesā. 1910 iecelts par notāru Saldū. 1.pasaules kara laikā evakuējies uz Tērbatu. Tur mobilizēts krievu armijā, bijis lazaretes saimniecības pārzinis. Slimības dēļ atvaļināts. Bijis Ziemeļu (Rīgas) frontes 2. likvidācijas komisijas loceklis. 1918 aprīlī atgriezies Saldū, strādājis par notāru. 1919 janvārī iecelts par Liepājas apgabaltiesas notāru Saldū, bet jūlijā pēc paša lūguma – Liepājā (mirušā notāra S.Sokolovska vietā). Bijis Liepājas Latviešu biedrības valdes loceklis, Latvijas notāru padomes valdes loceklis. Aktīvi darbojies arī Liepājas Latviešu labdarības biedrībā, patronāta biedrībā, glābšanas biedrībā uz ūdeņiem, vīriešu vingrotāju biedrībā, sporta biedrībā Olimpija, juristu biedrībā, jahtklubā.

1940.13.12. atbrīvots no amata. Vācu okupācijas laikā uzdots pārņemt padomju laika pilsētas notariātu lietas. 1941.19.12. iecelts par notāru Liepājā. 1944.09.10. atbrīvots no amata sakarā ar tiesu darbības pārtraukšanu. 2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc tam izceļojis uz Angliju.

Izaudzināta meita un divi dēli.

Studentu korporācijas Philyronis Goda filistrs.   LN

devider

K - alfabēts