Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KLINTS Anta (Jekste Anna) – aktrise.
1893.01.10. Liepājā – 1970.27.02. Rīgā. Apbedīta Meža kapos. A.Dumpes piemineklis – Aktrise (1973).
Liepājā apmeklējusi nodarbības aktiermeistarībā un dziedāšanā. Liepājas Latviešu teātra aktrise (1913 – 14). Spēlējusi Jaunajā Pēterpils latviešu teātrī (1915 – 18). 1919 -21 un no 1924 Nacionālā teātra aktrise. 1921 – 24 strādājusi Dailes teātrī. Ar skatuvisku pievilcību un organisku stila izjūtu atveidojusi dramatiskas un traģikomiskas varones, arī sālonlugu un pasaku lugu tēlus. Bijušas lomas kinofilmās. Piedalījusies Latvijas Radio bērnu un muzikālajos raidījumos. Sarakstījusi atmiņu grāmatu Tā nebija lietaina diena (1974).
Uz skatuves pēdējoreiz kāpa, sagaidījusi apaļu darba jubileju, - 1970.15.01. (Vecmāmiņa Harija Gulbja lugā Aijā, žūžu bērns kā lācis.)
Latvijas Teātra biedrības biedre (1945), LPSR Tautas skatuves māksliniece (1950). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (1937), PSRS Ļeņina ordeni un Darba Sarkanā Karoga ordeni, B.Rūmnieces balva (1968). Antai Klintij veltīts kinožurnāls Māksla (1963 Nr. 2).
Astoņus gadus ilga draudzība (1962 – 70) saistīja mākslinieci ar viņas vārdā nosaukto pionieru pulciņu A i z p u t e s 8-gadīgajā skolā. Pie saviem bērniem - kā aktrise tos sauca – pirmoreiz ieradās 1963.27.05., otrreiz - kad tie beidza pamatskolu , uz izlaidumu (1968.12.06.). Bērni savukārt kāpuši uz Nacionālā teātra skatuves sveikt savu krustmāmiņu viņas 70 gadu dzīves jubilejas godināšanā (1963.30.09.), piedalījušies viņas izvadīšanā Aizsaulē (1970.04.03.), viņas 80 gadu atzīmēšanā Meža kapos (1973.01.10).
Tā bija cieša abpusēja draudzība. Visus gadus notika apmaiņa ar vēstulēm un dāvanām. Šo draudzību piemin arī K.Pamše darbā Anta Klints stāsta (11. turpinājumā, Lit. un Māksla 1972, 08.01. – 29.04.) : Bezmiega naktīs domas no skatuves bērniem pārsviežas pie tiem mazajiem un vismazākajiem A i z p u t e s skolā, 45.skolā tepat Rīgā. [..] Jums dzīve jāmīl, sava zeme jāmīl. Jāaug godīgiem un krietniem. Jums jāapzinās, kur ir skaistākā zeme pasaulē.
Materiālus LPSR Tautas skatuves mākslinieces Antas Klints un Aizputes bērnu draudzība vākusi un apkopojusi M.Birzniece (1971). &