M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KOLNS Jānis – pedagogs, režisors, kultūras dzīves vadītājs.

Dzimis 1928.21.12. Barkavas pag. Bozēnu ciemā – 2014.13.09.Gudeniekos. Apbedīts K a z d a n g a s Pūceskalna kapos 2014.21.09.

Dzimis 5 bērniem svētītā ģimenē (4 dēli un meita), kura apsaimniekoja 25 ha lielu saimniecību.

Mācījies Barkavas pamatskolā, Varakļānu vidusskolā (beidzis 1945). Tai pašā gadā sāktas studijas LVU Filoloģijas fak. Mākslas zinātnes nodaļā. Kad pēc 1. kursa notikusi nodaļas reorganizācija – tā slēgta, studijas turpina Latviešu val. un literatūras nodaļā, taču iepriekš gūtais mākslas zinātnē pavēris logu uz tēlotājmākslu, radījis iespēju iepazīties ar māksliniekiem, rast kontaktus, kas noderējuši visā dzīvē. Studijas (ar teicamnieka diplomu) beidz 1953 un tā paša gada rudenī sāk darbu savā pirmajā un arī vienīgajā darba vietā –       K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumā (1953 – 94). Latviešu valodas un literatūras skolotājs, kas saviem audzēkņiem mācījis orientēties ne tikai šajās disciplīnās, bet lielu vērību pievērsis arī tam, lai tiem ieaudzinātu sadzīves kultūru un plestu plašāku to garīgo apvārsni arī citās jomās. Divus gadus bijis direktora vietnieks mācību darbā. No 1970 mācījis arī estētikas pamatus, lai lauku jauniešus ievadītu tēlotājmākslas pasaulē. Iekārtojis priekšzīmīgu estētikas kabinetu (1989). Sportojis, medījis, Kazdangā veicis arī citus pienākumus. Kolns – Kazdangas kultūras dzīves veidotājs un vadītājs (1960 – 85). Viņa vadībā Kazdanga kultūras ziņā nebija nomale. Viņš prata piesaistīt šejienes kultūras dzīvei Latvijas izcilus rakstniekus, māksliniekus, aktierus un sabiedriskus darbiniekus, piepulcējot tos ne vien jaunatnes, bet arī visu kazdandznieku un tuvākās apkārtnes audzināšanā. Organizējis vērienīgus sarīkojumus, tikšanos ar mākslas, kultūras un literatūras darbiniekiem. Iekārtojis izstādes. Izveidojis dramatisko kolektīvu, iestudējis R.Blaumaņa, G.Priedes, A.Brigaderes u.c. autoru darbus. Pats vadījis režiju.

Jānis Kolns ievadīja tehnikuma audzēkņus, Kazdangas pagasta un visas apkārtnes iedzīvotājus kultūras izpratnē, sekmēja to garīgu pilnveidošanos, saka Kazdangas bibliotekāre Māra Tomsone. Un Imants Ziedonis: Skolotājs Kolns ir tehnikuma simbols. Viss mainās – āboliņš, kukurūza, direktori un nostādnes – paliek skolotājs Kolns. (70.gadi, Kurzemīte).

Pēc aiziešanas no darba (pensionēšanās) ar dzīvesbiedri dzīvoja viņas atgūtajās mājās Kuldīgas raj. Gudenieku pag. Gravās, ko iekopuši par vienu no 100 skaistākajām Latvijas sētām. Saknes ar K a z d a n g u nepārtrūka – notika tikšanās ar audzēkņiem, dalīšanās zināšanās par kultūras mantojumu, viņš piedalījās bijušās mācību iestādes audzēkņu un Kazdangas pagasta kultūras dzīves aktivitātēs.

Apbalvots ar LPSR Augstākās un vidējās speciālās IM zinātniski metodiskā kabineta Goda rakstu (1979), I pakāpes diploms no Latvijas PSR Lauksaimniecības Ministrijas Izglītības pārvaldes (1978). Vairāki Goda raksti un diplomi.   &

devider

K - alfabēts