Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KOLNA Emīlija (Ķibe) – inženiere - tehnoloģe pārtikas tehnoloģijā.
Dzimusi 1935.01.11. A i z p u t e s apr. Basu pag. Gravās, kur saimnieko viņas vecāki. Mācījusies Basu 7-gad. skolā (1943 – 51), Vecbebru mājturības skolā (1958 – 60), Aizputes vakara vidusskolā (~ 1965 – 69), LLA Pārtikas tehnoloģijas fak. neklātienē (1969 – 71), klātienē (1971 – 76). Specialitāte – inženieris-tehnologs sabiedriskās ēdināšanas novirzienā.
Darba gaitas sākusi Basu kolhozā Ļeņina ceļš, grāmatvede (1953 rudens – 58 rudens). Iesniegusi atlūgumu (slikta saimniecība). Aizgājusi mācīties mājturību (ēdienu gatavošanu un rokdarbus) labi nostādītajā Vecbebru mājturības skolā – kā pati saka – tās elpas pēdējā vilcienā (skola likvidēta) un mācījusies tur 2 gadus. (Viņas vērtējumā: Vecbebri – Kaucmindes turpinājums).
Ar K a z d a n g u savu dzīvi saistījusi no 60. gadu sākuma. Tur ieradusies 1961.01.02., lai Kazdangas s/t strādātu par kopgalda pavāri, un šai darbā nostrādājusi turpat 9 gadus (līdz 1970.01.09.). Sekojuši nepilni 2 gadi Ļeņina v. nos. kolhozā Valātā. Ēdnīcas vadītāja. Šai laikā sākusi studijas neklātienē LLA. Kad no Valātas aizgājusi, studijas turpina klātienē (1971 – 76), un sāk no 1.kursa, jo nesaskan māc. programmas.
Pēc augstskolas absolvēšanas – Kuldīgas raj. patērētāju biedrības Skrundas nodaļā par inženieri-tehnologu. (Pirms beigšanas nodibinājusi ģimeni, lai vēlāk nebūtu sarežģījumi „ar papīriem”. Dzīvesbiedrs Kazdangā pazīstamais tehnikuma skolotājs Jānis Kolns). Dzīvesvieta atkal Kazdangā, bet darbs vienu gadu Kuldīgā, jo jāstrādā par visa Kuldīgas raj. patērētāju b-bas inženieri-tehnologu ar sēdekli Kuldīgā. Pēc tam darbs 7 gadus (līdz1984) Skrundas nodaļā. Pusotrs gads paiet, palīdzot remontēt un atjaunot tēva mājas Gudenieku Gravas. Tad tiek uzaicināta strādāt Kazdangas s/t par direktora vietnieci administratīvi saimnieciskajās lietās (1985.10. – 88.10.). Pēc tam – dzīve Gudeniekos, ēku un zemes kopšana. Iekopa ēkas, cēla pat no jauna. Zemes platība 27 ha, 12 slaucamas govis, 3 jaunlopi (2016.gada dati). (Dzīvesbiedrs līdz 1994 pasniedzējs s/t)..
Saņemti vairāki apbalvojumi: par sakoptāko sētu (2011), par priekšzīmīgi un saprātīgi izveidotu zemnieku saimniecību ar piena lopkopības novirzienu. Goda raksti par suitu tradīciju saglabāšanu un turpināšanu. par sklandurauša gatavošanu un suitu pasākumos cienāšanu (nodrošina suitu pasākumus ar nacionālo cienastu – sklandurausi). Imants Ziedonis: Visīstākā sklanduraušu cepēja Kurzemē Emīlija Kolna no Gudeniekiem (..), viņa nav pārspējama. Viņas sklandarausis nekad nav ar mīkstu piesutušu „šķīvīti”, ne arī pārcepts par cietu. Kartupeļu pamatkārta nav ne par biezu, ne par plānu. Un to jau nevar izstāstīt. Labāk brauciet pie viņas paši un pasūtiet. Tas ir to vērts! (grāmatā Lauku sēta ir gudra).
Gravās iegriezušies viesi no Spānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas u.c., no Latvijas rajoniem – Valmiera, Cēsis, Saldus, kaimiņi jūrkalnieši u.c. I.Ziedoņa grupas vērtējumā Gravas ieskaitītas 100 Latvijas labāko māju skaitā. Viņas uzskats: Latvijā jāsaimnieko pēc sentēvu tradīcijām, te jābūt mazām un vidējām saimniecībām, ne lielajiem monstriem. Šāda lauksaimniecība jāsaglabā. Pašai liels gandarījums turpināt tēva divreiz pārtraukto un izpostīto piena lopkopību. Viņa (kam 2016.gadā 80) vēlas vēl 10 gadus strādāt un tad iet pensijā. &