M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KOPŠTĀLE Dina bibliotekāre, novada avīzes redaktore.

Dzimusi 1958.19.09. L a ž a s pag. A p r i ķ o s koktēlnieka Rūdolfa Kopštāla un skolotājas ģimenē. Līdz 1974 dzīvojusi A i z p u t e s pagastā. Beigusi A i z p u t e s ciema 8-gad. skolu (1974), A i z p u t e s vidusskolu (1977). Mācījusies Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā par bibliotekāri (1980), LVU Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas fak., ko absolvējusi 1986, iegūdama bibliotekāra – bibliogrāfa specialitāti.

Bijusi metodiskās nodaļas vadītāja Rīgas Vieglās un tekstilrūpniecības CBS (no 1980), Rīgas pilsētas 17. bibliotēkas bibliotekāre (no 1983), vecākā bibliotekāre A i z p u t e s pilsētas bibliotēkā (no 1985).

Līdzās pamatdarbam strādājusi arī pie A i z p u t e s novadpētniecības muzeja atjaunošanas (1992 apr. – 1999 sept.), bijusi muzeja vadītāja (Kuldīgas ielā). No 1999 darbs Aizputes Avīzē. No 2002 atbildīgā (redaktore) par Aizputes Avīzes, no 2009 Aizputes Novada Avīzes izdevumu.

Kvalifikācija celta un zināšanas papildinātas daudzos bibliotēku darbinieku kursos un tālākizglītības programmās. Interesē literatūra, māksla, fotografēšana, novadpētniecība, ceļojumi. &

devider

K - alfabēts