Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KOPŠTĀLS Rūdolfs – koktēlnieks.
1921.28.07. A p r i ķ o s – 2011. 26.08. A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos.
Bērnību un jaunību pavadījis tēva saimniecībā A p r i ķ o s. Mācījies A p r i ķ u pamatskolā, A i z p u t e s ģimnāzijā, kuru nepabeidza, jo sākās 2.pasaules karš. Kara gadi izjaukuši arī sapņus par mācībām mākslas skolā.
Koku sācis griezt jau bērnu dienās, vēlāk – darināt dažādus priekšmetus (karotes, svečturus u.c.). 1947 pirmoreiz piedalījies pašdarbnieku mākslas izstādē A i z p u t ē. Pirmais skolotājs un padomdevējs mākslinieks Kārlis Baldonis. Ar figūru griešanu nopietni sācis nodarboties 50-to gadu II pusē, kad iestājies E.Melngaiļa Tautas mākslas nama tēlniecības studijā Rīgā. Mācījies pie tēlniekiem L.Dzeguzes, R.Aldera, K.Jansona u.c., kā arī LR AP kultūras nama tēlniecības studijā.
A i z p u t ē dzīvo no 1974. Vairāk nekā 20 gadus nostrādājis Sadzīves pakalpojumu kombināta (SPK) galdniecībā. No 1986 pensijā. Bērzu ielā uzcēlis māju. Pensijas gados iemācījies klūdziņu pīšanu, tomēr tuvāka koktēlniecība. Pamatā izmantojis liepas koku. Griezis ar kaltu un nazi. Koks kā materiāls ir silts un labestīgs. Prasmīga meistara, kuram nav svešs veselīgs humors (tāds bija Kopštāls) , rokās tas kļūst dzīvs.
Piedalījies daudzās izstādēs: Liepājā, Rīgā, Maskavā, Tallinā, Vācijā, Anglijā u.c., visvairāk 60. un 70. gados. Pēdējā lielākā izstāde Liepājas muzejā (1985). Aizputes muzejā (1996, 2000), Aizputes Kultūras namā (2001), galerijā Mētras māja, Cīravas un Pāvilostas bibliotēkās (visas 2006), Aizputes pag. padomē (2007). Darbi atrodami privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs
Ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1996). &