Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KORĀTS Pēteris – folkloras teicējs un kokļu meistars.
1871.20.12. Alsungā – 1957.15.09. Durbē. Apbedīts Durbes kapos.
Dzimis Alsungā. No 1912 – 34 dzīvojis Vecpils pagastā, pēc tam A i z p u t ē. Vēl 20.gs. 50-to gadu sākumā viņa dzīves vieta bijusi Katoļu ielā, tagad vairs neesošā mājā aiz ēkas ar Nr. 1. Mūža nogale aizvadīta Durbes c. Puķukalnos.
Korātam esam pateicīgi par devumu tautas dziesmu, deju un instrumentālās mūzikas pūrā. Ievērojams kokļu darinātājs un to uzlabotājs. 7- tiņstīgu kokļu vietā darinājis 12 – 24 stīgu instrumentus, kopumā saglabājot tradicionālo kokļu formu. Meklējis saviem instrumentiem jaunu izteiksmi. Pratis spēlēt kokles, somu dūkas, tauri, āžragu. Bijis tautas paražu un dziesmu teicējs. 1924 viņa dziesmas un kokles spēli Alsungas Ozolmuižā klausījies Emīls Melngailis. Kad 30. gadu II pusē Latvijas skolas tika aicinātas iesaistīties tautas dziesmu vākšanā, viņa teiktās tautas dziesmas pierakstījuši arī A i z p u t e s pamatskolas skolēni. Kad kara gados un pēckara laikā A i z p u t e s Misiņkalna parkā notika rajona Dziesmu svētki, katrreiz svētku gājienā dziedātāju priekšgalā, tērpušies suitu tautas tērpā, gāja – kā teica aizputnieki – vecais Korāts ar sievu un mazu puišeli. Pašam kokle rokā. Svētku laukumā tika dziedāts un spēlēts. Tā daudzus gadus.
Kokļu modernizētājs Sergejs Krasnopjorovs, pirmais latviešu tautas instrumentu orķestra izveidotājs, 1946 un 1947 izbraukājis Latviju krustu šķērsu, meklēdams seno tautas instrumentu spēlētājus un būvētājus, kas pēc kara šeit vēl palikuši, par paraugu modernizēšanai izvēlējās tieši P.Korāta kokli, jo tā bijusi skanīgākā no visām Latvijā dzirdētajām.
Arī viņa dēls Matīss (1900 – 78) darinājis mūzikas instrumentus, arī kokles.
1982. Latvijā atzīmēja kokļu meistara P.Korāta 110.dzimšanas dienu. Parādījās presē raksti par viņu (Literatūrā un Mākslā, Cīņā u.c.), Liepājas Vēstures un mākslas muzejā notika sarīkojums. Skanēja tautas melodijas un dziesmas, pierakstītas Alsungā, Vecpilī, A i z p u t ē. Godināt viņa devumu no Rīgas bija ieradušies folkloras kopa Skandinieki un koklētāju ansamblis Spārīte. Izstādē bija skatāmi viņa darinātie mūzikas instrumenti – kokles, āžragi, dūdas, taures. &