Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KRIEVS Arvīds – kinorežisors.
Dzimis 1944.26.08. Kuldīgā.
Mācījies A i z p u t e s vidusskolā, pārgājis uz A i z p u t e s strādnieku jaunatnes vidusskolu un beidzis to 1962. Absolvējis LVU Filoloģijas fak. Žurnālistikas nod. (1976) un Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā (1979). No 1964 strādājis Rīgas kinostudijā; bijis apgaismotājs, operatora asistents, administrators, režisora asistents (no 1969), dokumentālo filmu režisors (no 1970). 1971 – 91 režisors. Studijas Kaupo filma mākslinieciskais vadītājs (1991 -96), Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora vietas izpildītājs (1996 – 99). Latvijas kino savienības biedrs (1978).
A.Krieva filmām raksturīgs spēles elementu izmantojums un spilgta tēlainība. Režisors dokumentālajām filmām Jaunlaulātie (1973), Pūra lāde (1974), Uz saulaino tāli (1978, arī scenārija autors), Daba (1976, apbalvota Vissavienības kinofestivālā 1977), Basi. Ir tāda vieta Kurzemē (1988, arī scenārija līdzautors), Prezidenta laiks (1992, arī scenārija autors), Zemes saimnieks, Baltijas ceļš (abas 1993 , arī scenārija autors),Kam lai sēžu kamanās (1995). Šajās filmās izpaudusies viņa tēlainā domāšana, poētisms, spēja izjust kinolentas vizuālo koptēlu.
Dokumentāla filma Freimis. Mārtiņš Freimanis (pirmizrāde A i z p u t ē 2014.09.11.)
Režisora inscenētāja debija – īsmetrāžas filma Vainīgais (pēc R.Blaumaņa stāsta Slepkavas, 1979, arī scenārija autors). Spēlfilmu sižetos saistījis spēles elements, reāla un irreālā līdzāspastāvēšana. Sadarbībā ar operatoru D.Sīmani uzņēmis filmas : Spēle (pēc Z.Skujiņa romāna Kailums, 1981, piedaloties G.Piesim), Aveņu vīns (pēc V.Lazdiņa stāsta Nakts Mežāžos, 1984), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, pēc A.Kolberga tāda paša nosaukuma romāna, 1987), Ievas paradīzes dārzs, pēc A.Griguļa romāna Cilvēki dārzā, 1990, arī scenārija autors kopā ar D. Sīmani, balva Lielais Kristaps), Man patīk, ka meitene skumst (2003), Dancis pa trim (2011).
Iestudējis V.Kārkliņa lugu Sarkanvīns Jaunajā Rīgas teātrī (2000).
2015.04.05. priekšvakarā, jautāts, ja viņam tagad būtu jāuzņem filma par to, kā esam dzīvojuši pēdējos 25 gadus, režisors atbildēja: Reālistiski sociāla filma, bet tas nenozīmē, ka tā būtu politiska. Citi režisori varētu uzņemt arī komēdiju vai traģēdiju. Ir daudz dažādu iespēju. Man tuvāks ir sociālais žanrs, kriminālfilma, kuru caurvij mūsu ikdienas problēmas. Līdz šim tā esmu darījis, lai gan ne vienmēr visiem tas patīk. Manprāt, ir svarīgi, lai, neatkarīgi no žanra, filma stāstītu par laikmetu, kurā dzīvojam. Un vēl piebilda:Atzīmējot 4.maiju, nedrīkstam aizmirst 21.augustu, kas būtībā ir īstais Latvijas neatkarības atjaunošanas datums. TK, &, KV