M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KRIEVS Kārlis - notārs.

1908.26.12. Pērnavā – 1960. ASV

Beidzis Rūjienas valsts ģimnāziju (1927), studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fak. (1927 – 36), studiju virziens – tieslietas. Studiju gados pievienojies Fraternitas Lettica saimei un pēc universitātes beigšanas ar tiesību zinātņu maģistra grādu stājies zemes grāmatu nodaļu darbā kā Rīgas-Valmieras nodaļas priekšnieka paligs, bet vēlāk Cēsu-Valkas nodaļas priekšnieks. Okupācijas laikā pārgājis tiesu darbā. No 1941. janvāra līdz jūnijam bijis A i z p u t e s valsts notariāta valsts notārs, pēc tam miertiesnesis Valkā. Kara beigās sākušās trimdas gaitas. Nonācis ASV, turpinājis jau Vācijā, Eslingenas nometnē sākto darbu latviešu kultūras lietās, kur jau no Latviešu biedrības pirmajām dienām rūpējies par latviešu gara dzīvi trimdā. Līdztekus tiešajam darbam ilgus gadus darbojies Latviešu biedrības centrālajā valdē kā vicepriekšsēdētājs, bet pēdējā laikā kā Latviešu biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs, tās kultūras daļas vadītājs un Longvju-Kelso nodaļas priekšnieks. Miris 52 gadu vecumā.

Kārlis Krievs atdusas uz savu labo darbu spilvena, viņu izvadot, teicis mācītājs E.Mačs.     LN, L


devider

K - alfabēts