M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KRONTA Ildze (Krontāle) – literatūrkritiķe.

Dzimusi 1940.08.10. Rīgā mācītāja un skolotājas ģimenē. 1944 rudenī kā bēgļi nonākuši A i z p u t ē, kur tēvs sācis kalpot Sv. Jāņa baznīcā, bet māte strādājusi pamatskolā. Sākumā dzīvojuši mācītājmuižā, pēc tam, šķiet, kādā Kuldīgas ielas dzīvoklī, tad – Lažas pagasta Griezēs (tēvs tad jau bijis apcietināts).

Pamatskolas izglītību apguvusi 4 dažādās skolās: sākusi A i z p u t ē, pēc 1949.25.03. (kad vecāmāte, K a z d a n g ā dzīvojoša vecmāte Ieva Kaprāno, uzzinājusi, ka viņas meita jau saņemta ciet izsūtīšanai uz Sibīriju, pirmā paspējusi ierasties Aizputes skolā un savākt pirmklasnieci, pirms tur ieradušies padomju varas pārstāvji, jo izsūtāmo sarakstos bijusi ierakstīta arī 8 gadus vecā nacionālistu ģimenei piederošā meitene) K a z d a n g a s 7-gadīgajā skolā, tad, lai jauktu pēdas, vēl divi reizes mainītas dzīves vietas, tātad arī skolas. Vidusskolu beigusi Saldū (1959). Studējusi LVU Vēstures un filoloģijas fak. bibliogrāfos, ko beigusi 1964.

Pirmā publikācija – recenzija Eju pasauli atklāt - par V.Belševicas dzejoļu krājumu Jūra deg, laikr. Padomju Jaunatne (1966.14.09.). Rakstījusi galvenokārt par aktuālās prozas attīstības problēmām, publicējusi regulārus pārskatus par prozu, apcerējusi arī atsevišķu rakstnieku daiļradi. Līdz 2013. bijušas 154 šādas publikācijas. Daļa literārkritisko rakstu apkopoti krājumos Gadi. Darbi. Personības (1986), Darbi. Personības. Viedokļi. (2003), Laiks, ko neizvēlamies (2013). Sastādījusi Ojāra Vācieša piemiņas grāmatu (1989), J.Jaunsudrabiņa stāstu izlasi Tā pasaule paiet (1977), Z.Skujiņa Izlase (2 sēj., 1986), grāmatu par Ojāru Vācieti Visums, sirds un tāpat… (1993, arī ievada autore), sarakstījusi komentārus O.Vācieša Kopoto rakstu 9. un 10. sēj. (2001 – 03), Tava zeme Latvija (dzej.1995).   LRB, &

devider

K - alfabēts