Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KRONTĀLS Roberts – mācītājs.
1910.05.12. Jelgavas apr. Valgundes pag. – 1953. jūlijā izsūtījumā.
1926 iestājies Jelgavas Izglītības biedrības pieaugušo ģimnāzijā, ko beidzis 1930. Studijas LVU Teoloģijas fak. uzsācis 1934, ko pārtraucis iesaukums aktīvajā kara dienestā (1935 nov. – 1936 okt.). Pēc dienesta studijas turpinātas līdz 1940.17.06. Pirmajā krievu gadā strādājis par grāmatvedi Jelgavas dzelzceļu 11. ceļu iecirknī. Vācu okupācijas laikā (1941 aug. – 43 dec.) Tomes pasta nodaļas pārzinis. 1942 janvārī Gestapo apcietināts par latviešu nacionālo interešu sludināšanu un aizstāvēšanu, nacionālistiskas avīzes izplatīšanu. No Centrālcietuma viņu izpirkusi dzīvesbiedre (kā stāsta – par cūku vai puscūku). Atjaunotās studijas beidzis 1943.28.10. Ar 1943 nov. apstiprināts par Kokneses – Krapes – Pļaviņu ev. – luter. draudzes mācītāja adjunktu. 1944. gada rudenī ar ģimeni evakuējies uz Kurzemi, nonācis A i z p u t ē. No 1944 novembra strādājis par mācītāju A i z p u t e s ev.- lut. draudzē bēgļu gaitas uzsākušā mācītāja Dāvida Grauda vietā. Ar saviem sprediķiem ātri iemantojis iedzīvotāju simpātijas un cieņu. Viņa 1946 gadā sagatavotie iesvētāmie jaunieši (skaitā 56) vēl pēc gadu desmitiem – 21.gs. sākumā – spilgtā atmiņā saglabājuši mācītāja Krontāla vadītās iesvētes mācības, kas bijušas izcilas ētikas stundas. Iesvēte 1946.12.06.
Apcietināts baznīcā dievkalpojuma laikā 1946.24.11. Čekisti bijuši tik augstsirdīgi, ka ļāvuši dievkalpojumu novadīt līdz beigām (droši vien tāpēc, lai mazāk pievērstu ļaužu uzmanību). No baznīcēniem atvadījies ar ļoti zīmīgu, tā laika notikumus raksturojošu 533. Dziesmu grāmatā esošu dziesmu (Kārļa Beldava vārdi, Jāzepa Vītola melodija). Pēc dievkalpojuma ar čekistu laipnu atļauju vēl visi kopā baznīcas kalpotāja Šterna (kas dzīvoja draudzes mājā Liepājas ielā 3) dzīvoklī paēduši, mācītājs novilcis laulības gredzenu, noņēmis pulksteni un tos atstājis tur uz galda. Viņa 1940. gadā dzimusī meitiņa tobrīd gulējusi turpat pāri ielai esošajā slimnīcā (dr.P. Aivars bija to operējis). Atļauts atvadīties arī no tās.
1947.17. – 24.04. tiesāts Rīgā NKVD Iekšējā karaspēka Kara tribunālā tā sauc. Alšvangas grupas lietā, kurā iesaistīti 30 cilvēki. Par R. Krontālu spriedumā teikts: bijis neapmierināts ar padomju iekārtu, uzturējis rakstiskus sakarus ar bandītu grupas vadoņiem, gādājis tiem pārtiku, naudu u.c., kā arī pirms to aiziešanas mežā svētījis viņus tālākajai cīņai pret padomju varu. Piespriesti 7 gadi labošanas darbu nometnē un 3 gadi bez tiesībām. Pēc ilgāka laika Centrālcietumā aizsūtīts uz Noriļsku (Noriļlagu). No turienes pārvests uz nākamo moku nometni Gorlagu, tad tālāk pa etapu (1953.16.07.) uz Ozerlagu, ceļā miris, nodots Krasnojarskas cietumam Nr.1 apglabāšanai. Tātad – mūža mieru tikai 42 gadu vecumā atradis līdzās simtiem un tūkstošiem šī cietuma apbedījumu vietā.
Ikšķiles kapsētā, kur atdusas viņa brālis un dzīvesbiedre (mirusi 1987), kapakmenī iekalts arī R. Krontāla vārds. Bet – kā saka viņa meita: Akmenī ir tikai vārdi – dvēseles varbūt satiekas Kosmosā, Zemes laikam un attālumam nepakļautas. & ( KI)