Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KRŪZE Vilma (Mikulānica) – ārste.
Dzimusi 1948.27.08. K a z d a n g a s pagastā, kur arī aizvadīta bērnība. Mācījusies K a z d a n g a s pamatskolā (1955 – 63), A i z p u t e s vidusskolā (1963 – 66). Doma kļūt par mediķi dzimusi jau pamatskolas laikā, un šo ceļu gājusi apzināti. Tāpēc nākamā mācību iestāde – Rīgas 4. medicīnas skola, feldšeru – vecmāšu nodaļa (1966 – 71), ko beidz ar tik labām sekmēm, ka jānokārto tikai viens eksāmens, lai varētu studēt. Taču to neizdara.
Pēc beigšanas norīkojums darba uz Priekules tuvumā esošo Gaviezes feldšeru-vecmāšu punktu. Tur abas ar vietējo medmāsu ne vien cītīgi strādā, bet rosīgi piedalās arī sabiedriskajā dzīvē - dzied ansamblī, dejo tautiskās dejas, spēlē dramatiskajā kopā.
Kad Gaviezē nokalpoti toreiz nepieciešamie obligātie darba gadi, nākamā darba vieta A i z p u t e. Medmāsa terapijas nodaļā, darbs ātrajā palīdzībā, arī L a ž a s palīgskolā. Bet nav zudusi arī vēlēšanās iegūt ārsta diplomu. Lai to īstenotu, pārceļas uz dzīvi Ikšķilē, strādā turienes ambulancē un apmeklē sagatavošanas kursus, lai atsvaidzinātu zināšanas. Seko 7 studiju gadi Rīgas medicīnas institūtā (1982 – 89) vispārējās ārstniecības fak. Zinādama, ka A i z p u t ē vajadzīgs rentgenologs un ka viņa pēc beigšanas nāks uz A i z p u t i, jau 3 pēdējos studiju gadus strādā un mācās rentgenu nodaļās. Sākumā Aizputē šo darbu arī dara. Pēc tam – viena no pirmajiem ģimenes ārstiem A i z p u t ē (no 200 vai 2001). &