Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KŪLE Andra – tulkotāja Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātā Briselē.
Dzimusi 1975.25.11. A i z p u t ē, kur arī aizvadīta bērnība. Beigusi A i z p u t e s vidusskolu (1994), Rīgas 19. arodskolu (1995), kurā ieguvusi sekretāres kvalifikāciju. 1996 Au Pair programmā devusies uz Zviedriju, dzīvojusi Engelholmas pilsētā kādā zviedru ģimenē un apguvusi zviedru valodu Tautas skolā Helsingborgā. Atgriezusies Latvijā. Latvijas Universitātē ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu angļu filoloģijā (2001), tulkotāja kvalifikāciju (2002), humanitāro zinātņu maģistra grādu filoloģijā (tulkošana, 2004).
Darba gaitas : personāla daļas inspektore Latvijas infektoloģijas centrā (1996 – 97), tulkotāja tajā pašā darbavietā (1997 – 02). 2001 – 04 līgumtulkotāja, tulkojusi galvenokārt latviski no angļu valodas Tulkošanas un Terminoloģijas centram Eiropas Savienības tiesību aktus, bet pēc Latvijas pievienošanās ES 2004.01.05. – Eiropas Savienības tiesas spriedumus, kā arī regulāri tulkojusi Latvijas Ārlietu ministrijai un dažādiem farmācijas uzņēmumiem.
Kopš 2005 strādā par tulkotāju Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātā. Līdz 2008.30.04. darba vieta bija Luksemburgā, bet kopš 2008.01.05. – Briselē. Līdz 2006 gada sākumam turpinājusi no angļu un franču valodas latviski tulkot ES tiesību aktus, ko jau bija darījusi Latvijā, bet 2006 pievienojusies jaunizveidotai Komisijas interneta portāla tulkotāju nodaļai, kurā ir pa 4 – 5 tulkotāju katrā oficiālajā ES valodā.
Brīvi pārvalda angļu, franču un zviedru valodu. Saprot arī vācu un nīderlandiešu val. un – kā jau visi PSRS laikos auguši latvieši – var sazināties arī krieviski. &