Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
LASMANE Edīte (Zemļicka) – pārtikas tehnoloģe, sociālā darbiniece, pansionāta Rokaiži direktore.
Dzimusi 1953.19.05. Limbažu raj. Ārciema pagastā piensaimnieku ģimenē. Tēvs – sviesta meistars, māte – krejotavas vadītāja. Ģimenē jau aug divus gadus vecāks brālis Jānis (mūsdienās – pedagogs Valmierā).
Skolas gaitas uzsākusi Ārciema pamatskolā, turpinājusi Pāles 8-gad. skolā. Kad notikusi mazo krejotavu kolektivizācija, māte ar bērniem pārcēlusies uz Kurzemi - 1966 (tēvs zaudēts, kad meitenei 3 gadi). Mācības Talsu vidusskolā. Pēc beigšanas studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Pārtikas tehnoloģijas fak., ko absolvē 1977.
Pirmā darbavieta A i z p u t e s Sausā vājpiena rūpnīcā - tehnoloģe un sviesta meistare. No 1989 novembra – direktore pansionātā Rokaiži. Darbs interesants, bet reizē arī smags gan fiziski, gan morāli.
Enerģiska, uzņēmīga, sevi pašaizliedzīgi atdodama darbam, tiešām panākusi ļoti daudz, un tos Rokaižus, ko viņa saņēma, stājoties darbā, nekādi vairs nesalīdzināt ar esošajiem. Dzīve kļuvusi daudz labāka daudzās jomās. Viņas vadībā vispirms radās doma par vecā pansionāta telpu paplašināšanu un sadzīves apstākļu uzlabošanu tā iemītniekiem. Tika sākta vecās ēkas pakāpeniska atjaunošana gan pašu spēkiem, gan ar ārzemju - Šveices, Vācijas draugu atbalstu. Redzēdami, cik pašaizliedzīgi direktore strādā un kā rūpējas par sev uzticēto iestādi, ārzemju draugi turpināja pansionātam palīdzēt. Tā teritorijā atradās iesākta un nepabeigta trīsstāvu dzīvojamā māja, kādreiz iecerēta Rokaižu darbiniekiem. Nolēma kopīgiem spēkiem tajā izbūvēt Jauno pansionātu. Darbs, pilns izaicinājumu un pārsteigumu, ilga no 2000 – 2006.gada 5.jūlijam, kad notika šīs ēkas atklāšana. Viss tur pašu projektēts un iekārtots. Mūsdienās abos korpusos kopā dzīvo 130 klientu.
Liels darbs tika ieguldīts arī pansionāta palīgsaimniecības atjaunošanā. Mūsu moto – darbs ir labākās terapija, saka direktore.
Paralēli pansionāta vadībai uzsāka arī neklātienē mācības Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā, kuras beidza 2004 sociālā darbinieka specialitātē.
Izaudzinājusi divus bērnus, kuriem abiem augstākā izglītība. Dēls Aldis – prokurors, meita Liene strādā Imigrācijas dienestā. &