M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

LAUBE Indriķis (arī Heinrihs Laube) - rakstnieks un žurnālists.

1841.maijā Durbē (datums nav zināms) – 1889.04.10.Rīgā. Apbedīts Lielajos kapos.

Dzimis galdnieka ģimenē. Tēvs vācietis, māte latviete. Beidzis Durbes skolu, Kuldīgā ieguvis cunftes zeļļa diplomu un strādājis par galdnieku pie tēva Bebes krogā. Būdams jau vairāk nekā 20 gadu vecs (1863), iestājās A i z p u t e s apriņķa skolā, kur iepazinās ar F.Brīvzemnieku, kas viņu pievērsa latviešu tautiskajiem centieniem. Beidzis apriņķa skolu, bija mājskolotājs dažādās vietās, tad apmetās Rīgā un darbojās Mājas Viesa redakcijā, bet pēc A.Leitāna nāves (1874) kļuva par tā faktisko vadītāju. Mājas Viesī iespieda vieglākas nokrāsas darbus, bet labākos Baltijas Vēstnesī, Baltijas Zemkopī, Tiesu Vēstnesī, Pagalmā, Rotā, Dienas Lapā, Austrumā. Viens no labākajiem atmodas laika žurnālistiem un viens no pirmajiem kritiķiem un literatūras teorētiķiem. Rakstījis pareizā valodā, asprātīgi, dzīvā izteiksmē. Ievērojams arī kā satīriķis un feļetonists. Satīriskos gabaliņus parakstījis: Inga, Ņirga u.c. Rakstījis stāstus (Smiltnieku Andrējs, Pats savās cilpās), mācību grāmatas (Pamācīšana krievu valodā, Pilnīga rēķināšanas māksla), literatūrā (F.Brīvzemnieks ,1889) u.c. Sacerējis aforismus.   LVK 12.

devider

L - alfabēts