M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

LEJA Alfrēds – pedagogs, sportists, publicists.

Dzimis 1927.24.08. Kalētu pag. Poļos. Mācījies Aizvīķu nepilnā vidusskolā, beidzis K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumu (1948), Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1958). Arodbiedrību sporta biedrības (ASB) Daugava A i z p u t e s apr. padomes priekšsēdētājs (1948 – 52), K a z d a n g a s LT fiziskās audzināšanas daļas vadītājs (1952 – 72), K a z d a n g a s 8-gad. skolas direktors (1972 -87), K a z d a n g a s LT fiziskās audzināšanas skolotājs (1988 – 2000).

Vadījis LPSR Lauksaimniecības ministrijas fiziskās audzināšanas metodisko komisiju (1958 – 71), republikas vidējo speciālo mācības iestāžu fiziskās audzināšanas metodiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1960 – 72), LBSB Vārpa Centrālās padomes plēnuma loceklis, Tautas tiesas piesēdētājs, K a z d a n g a s c. IK deputāts, Liepājas raj. Fiziskās kultūras un sporta komitejas loceklis. Nacionālās kategorijas goda tiesnesis vieglatlētikā, tiesājis starptautiska mēroga sacensības, inspektors-komisārs Latvijas – Zviedrijas – Lietuvas sacīkstēs soļošanā Tukumā. Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas sporta veterānu savienības valdes loceklis. Sporta žurnālistikā no 1948. Vairākkārt laikraksta Padomju Jaunatne un Ļeņina Ceļš gada labākais ārštata žurnālists laureāts, 1982, 1989 republikas sporta žurnālistu konkursa Olimpiskā spalva laureāts.

Sarakstījis grāmatas: Jaunieši, soļosim (1962), Ak, kaut man Dāliņa kājas būtu (I d. 1997, II d. 2004), Cik jauki Kazdangā (1999), Sporta biedrības Vārpa vēsture (1999), Mūžam nebeidzama gaismas straume līst (2000), Skolas direktora dienasgrāmata (2001), kopā ar Andri Zankovski Kaut ar sarma vizmo matos (2002), Reiz bija Aizvīķu pagasts (2004), Kāda danga Kurzemē (2007), Kazdangas parks un tā Dieviņš (2008), Ar liesmojošām sirdīm (2009), Aizpute sporto (2009). Piedalījies grāmatas Radošais darbs (1967 Maskavā) sagatavošanā, kā arī Latvijas sporta vēstures (1994), Latvijas olimpiskā vēsture (2003) izdošanā.

Apbalvojumi: Starptautiskā Luda Bērziņa prēmija (2001, 2003, 2005, 2007, 2009), PSRS Fiziskās kultūras teicamnieks (1957), Vissavienības lauksaimniecības izstādes zelta medaļa (1955, 1957), LPSR Nopelniem bagātais treneris (1962), Lauksaimniecības teicamnieks(1963), Teicamnieks tautas izglītības darbā (1989), Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīme (1996), Latvijas sporta veterānu savienības Goda zīme (1997), Latvijas Sporta pārvaldes Goda zīme (1998), Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīme (2003), Latvijas Valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis kavaliera Goda zīme (2003), Tēvzemes balvas laureāta, pasaules rekordista Jāņa Daliņa 100 gadu jubilejas galda medaļa (2004), Latvijas sporta veterānu savienības bronzas medaļa Sporta slava (2005) un sudraba medaļa (2007). K a z d a n g a s pagasta apbalvojums Goda kazdandznieks (2005).

Iekļauts LPSR Valsts agrorūpnieciskās komitejas Mācību metodiskā kabineta izdotajā brošūrā Lai ikviens tik zemē sētu (1990) un 1999 izdotajā to 24 Latvijas pedagogu skaitā, kuri atzīti Zviedrijas vēstures muzeja organizētā konkursā – starptautiskā projektā Skolotāju biogrāfijas valstīs ap Baltijas jūru, kas izdota zviedru, somu, igauņu, latviešu valodā. Piešķirta valsts stipendija par mūža ieguldījumu Latvijas sporta attīstībā.  

devider

L - alfabēts