Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
LEJA Austra - pedagoģe, dzejniece.
1923.01.11. Kalētos – 2016.16.10. Rokaižu pansionātā. Apbedīta Kalētos.
Mācās Kalētu 6-klasīgajā pamatskolā, kur abi vecāki skolotāji. 1943 beidz Liepājas Valsts ģimnāziju . Pēc kara Liepājas Pedagoģiskajā institūtā iegūst nepabeigtu augstskolas izglītību, sāk strādāt Kalētu pamatskolā un 1967 LVU neklātienē beidz Vēstures un filoloģijas fak. (diplomdarbu rakstījusi valodniecībā par Kalētu izloksnes leksiku; vadītāja Marta Rudzīte). Līdz 1972 Kalētu skolā veic arī mācību pārzines pienākumus. Pēdējie darba gadi Gramzdas pamatskolā. 1975 pensionējas. Turpina dzīvot Kalētos, bet, pasliktinoties redzei, nākas nokļūt K a z d a n g a s pagastā esošajā pansionātā Rokaiži.
Kaut šo to rakstījusi arī agrāk, īsti dzejai pievēršas pēc aiziešanas pensijā. Iznākuši krājumi: Sapņi (2000), Vairāk laba (2002) un – jau esot pansionātā – Lauku ziedi māla vāzē (2006), kurā pilnībā iekļautas abas pirmās grāmatas, klātliekot apmēram 30 jaunu dzejoļu (metiens 200 eksemplāru). Var apbrīnot A.Lejas atmiņu, jo pat vairāk par 200 no savām sacerētajām rindām viņa var citēt pēc atmiņas. Dzeja – vienkārša, silta lirika, tajā jūtams gaišums un labestība. Tā pauž prieku par dzimtenes dabu, dzimto pusi, stāsta par cilvēku savstarpējām attiecībām .Netrūkst arī jaukas bērnu dzejas. Daktila vai jamba ritmā rakstītie vārdi gulst četrrindu pantos.
Dziesmas no trešā krājuma komponējis Vilnis Salaka, kas ar Rīgas VEF kultūras pils vīru vokālo ansambli 2007.24.02. ieradās R o k a i ž o s, lai šejienieši dzirdētu, kā kalētnieces dzeja muzikāli izskanēs visos Latvijas novados. Tai pašā dienā koncerts notika arī Kalētos. &