Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
LEJA Gunta – bibliotekāre.
Dzimusi 1946.11.06. Sakas pagastā. Agrā bērnība vadīta Pāvilostā, pēc tam Sakas ciema Stūrīšos. Skolas gaitas uzsāktas Sakas pamatskolā, bet no 2.klases mācījusies D z ē r v e s skolā, jo ģimene pārcēlusies uz dzīvi A p r i ķ o s. Dz ē r v ē beigusi vidusskolu (1964). Tālākais ceļš vedis uz Zaļenieku ekonomisko tehnikumu. Pēc tā beigšanas 2 gadus ekonomiste C ī r a v a s kolhozā Jaunā Dzīve, dažus mēnešus darbs Cīravas putnu fabrikā. Tālākās gaitas (no 1971) saistās ar C ī r a v a s arodvidusskolu – kopmītņu audzinātāja, pasniedzēja, bibliotekāre. Šai pēdējā darbā nostrādāts visilgāk – 40 gadi, apmācīti audzēkņi arī izteiksmīgās runas prasmē, vadīts dramatiskais kolektīvs. Sadarbojusies ar Liepājas teātra aktieriem – J.Bartkeviču, V. Zandbergu u. c. Vadīts Interesanto tikšanās klubs, Internacionālās draudzības klubs, tematisko vakaru kopa, visilgāk – Grāmatu draugu biedrība, organizētas Mākslas un Dzejas dienas, tikšanās ar daudziem vārda māksliniekiem. Rīkotas un vadītas ekskursijas. Veidojusi vietējo pagasta avīzīti Cīrava- Dzērve un pagasta mājas lapu. Vākusi un apkopojusi materiālus par C ī r a v a s pagasta un skolas vēsturi, uz kā pamata tapis pagasta muzejs Senlietu krātuve, ko atvēra 2003.16.05. sakarā ar C ī r a v a s 750. jubileju bijušajā kolhoza valdes ēkā. Vāktie materiāli par Cīravas pagastu apkopoti grāmatā Zem dzērves spārna (2007). C ī r a v a s pensionāru kopas vadītāja.
Dzeju sākusi rakstīt jau jaunībā, atsākusi 20.gs. beigās. Iznācis dzejoļu krājums Skaidrības lāse (2006), publicētas miniatūras u.c. Ar saviem darbiem piedalījusies daudzos Dzejas dienu pasākumos Kurzemē.
Par C ī r a v u saka: Mans pagasts tik mazs kā svēteļa ligzda, un tomēr tās ir manas mājas, kur varu atgriezties pa vakara saules staru. Te, svēteļa ligzdā, sabirst manas baltās mūža dienas.
Apbalvojumi: Gada cīravniece -2003 (2003), Radoša sieviete Latvijā (2004), Aizputes novada Atzinības raksts (2012. 18.11.). &