Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
MĀRSIETIS Jānis (dz. Jākobsons) – aktieris.
1889.19.09. A p r i ķ u pag. Burbierbūdās – 1962.21.02. Rīgā. Apbedīts Meža kapos.
Strādnieka dēls. Mācījies pagastskolā . Aktiera profesiju apguvis pie T.Podnieka un Zeltmata. Skatuves gaitas uzsācis Liepājā Latviešu teātrī (1909), kur darbojies līdz 1915. Pēc tam Pēterpils Latviešu teātrī l (1915 – 17). Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Cēsu Latviešu teātrī (1917 – 18), Pagaidu nacionālā teātrī Valkā (1918 – 19). 1919 – 21 bijis Nacionālā, bet kopš 1922 Dailes teātra aktieris. Daudzveidīgā repertuārā spēlējis jauno varoņu lomas .Pakāpeniski izveidojies par raksturlomu tēlotāju. Kā tādam viņa skatuves personāži ar smagnējību un rāmu nosvērtību. Pagausais runas veids piešķīris savdabīgu nokrāsu komiskiem raksturiem. Spēlējis daudzas lomas: bijis Uldis (Pūt, vējiņi), Glūda (Krauklītis), Simsons (Jāzeps un viņa brāļi), Pičuks, Aleksis (Skroderdienas), Edvarts (Indrāni), milzis Lutausis (Sprīdītis), Stīvs Oblonskis (Ļ. Tolstoja Annā Karēņinā), Laimonis (Aspazijas Vaidelote), Mintauts (Indulis un Ārija), Raudups (A.Brigaderes Raudupietē), Kaspars (Kaudzīšu Mērnieku laikos), Zemgus (Raiņa Spēlēju, dancoju) u.c. Piedalījies daudzās latviešu producētās filmā. Precējies ar aktrisi Benitu Ozoliņu. Evp, LE, TK, AŠ