Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
MĀTERS Juris (arī Māteru Juris) – žurnālists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks.
1845.11.03. C i l d u pag. Vidukļos – 1885.04.02.Jelgavā. Apbedīts Jelgavas Jāņa kapos.
Beidzis K a z d a n g a s pagastskolu (novelē Dzīvība par godu atrodamas dažas autobiogrāfiskas ziņas par bērnību). 1862 – 66 strādājis par Skrundas pag. tiesas skrīvera palīgu un Skrundas pasta stacijas un aptiekas pārzini. 1866 – 73 par tiesas skrīveri dažādos Kurzemes pagastos, par ierēdni Kuldīgā, Kandavā, Piltenē. 1873 Kurzemes ģenerālgubernators P. Lilienfelds iecēla par guberņas tipogrāfijas pārzini Jelgavā, kā arī par savas privātās bibliotēkas pārzini, savu tekstu korektoru un tulku. Šajos amatos bija līdz 1881.
Pirmā publikācija – raksts 1864.05.11. Latviešu Avīzēs par pagastu tiesnešu vēlēšanām. No 1872 tulkojis Krievijas likumus vācu un latviešu valodā. Viņa latviešu valodā tulkotie likumu krājumi nozīmīgi paplašināja latviešu tieslietu terminoloģiju. 1875 nodibināja laikrakstu Baltijas Zemkopis, līdz 1879 bija tā izdevējs, līdz 1880 redaktors. Savos publicētajos rakstos bija viens no pirmajiem latviešu nacionālās zemkopības ideologiem, popularizēja nacionālu lauksaimniecību, skaidroja saimnieciskus un tiesiskus jautājumus, aizstāvēja jaunlatviešu idejas, vērsās pret latviešu nacionālo interešu noniecinātājiem. 1880 – 84 izdeva un rediģēja pirmo latviešu juridisko laikrakstu Tiesu Vēstnesis. Romāns Sadzīves viļņos (pirmais sentimentālā virziena romāns Latviešu literatūrā, publicēts 1879 Baltijas Zemkopja literārajā pielikumā ar pseidonīmu Teodors Rolands) par nākotnes ideālu izvirzīja latviešu aristokrātijas izveidošanos. Romāns Patriotisms un mīlestība publicēts 1880 -81 Tiesu Vēstnesī ar pseidonīmu T. Rolands ir paskvila par Rīgas Latviešu biedrības vadītājiem. 1880 piedalījies Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanā.
Pie K a z d a n g a s pils T.Zaļkalna Māteru Jurim veidots piemineklis (1935). Tas vairākus gadu desmitus padomju laikā pavadīja izsūtījumā, pārvietots uz mazāk ievērojamu parka vietu. 1995 Jelgavā, A.Alunāna parkā (bij. Jāņa kapos) A.Terpilovska veidots piemiņas akmens. LE, &