M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

A B C D E
F G H I J
K L M N O
P R S T U
V Z il

devider

Pēdējās izmaiņas vārdnīcā:  21.03.2019

Jauni ieraksti: 7

Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.

Papildinājumi vai labojumi: 70

MATROZIS Arturs – baptistu diriģents.

1909.21.07. Rudbāržu pag. – 1996.23.11. Rīgā. Apbedīts Jelgavas Meža kapos.

Kad A p r i ķ o s iesākās baptistu dievkalpojumi, jau kļuva par to diriģentu (1927). Sastapās ar tēva sīvu pretestību, tomēr bībeliskā pagremde notika (1929). Ikdienā elektriķis, muzikālo izglītību ieguvis diriģentu kursos un pēc 2.pasaules kara Liepājas Mūzikas vidusskolas dziedāšanas klasē. Paralēli diriģenta darbam bijis A p r i ķ u draudzes vecajs (1943 – 45). Kara apstākļos draudzes locekļi izklīda. Palikušie pievienojās A i z p u t e s draudzei. A p r i ķ u draudze beidza pastāvēt. A.Matrozis pievienojās Liepājas Otrai draudzei, bija viens no draudzes diriģentiem, arī draudzes diakons līdz 1950, kad okupācijas vara draudzi likvidēja. Bija viens no Liepājas Pāvila draudzes diriģentiem līdz 1970, arī draudzes diakons. Pārcēlās uz Jelgavu. Tur kādus gadus draudzes padomes priekšsēdētājs, arī diriģents un daudz dziedājis dažādos vīru ansambļos. Daudz darījis kora dziesmu bibliotēkas papildināšanā. Kopā ar sievu pavairojuši mašīnraksta literatūru.

Atstājis dziļu iespaidu kā kora garīgais audzinātājs. Organizējis kora sadraudzības vakarus, korim tuvas un tālas ekskursijas, jaunatnei sporta laukumu Jūrmalā.

1980 -81 kopā ar sievu Mariju dzim. Rēdlihu (191011.11. K a z d a n g a s pag. – 1994.15.12. Jelgavā) dzīvoja Kanādā.   BV

devider

M - alfabēts