M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

MIHELSONS Māris – ķirurgs, Dr. hab. mediķis (1983), valsts eremit. zinātnieks (2003), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2006, V šķira).

1936.26.12. A i z p u t ē – 2014.03.12. Rīgā. Krēmēts 09.12. Apbedīts 26.12. A i z p u t e s pag. Skrūskopu kapsētā.

Bērnība un jaunība līdz studiju sākumam vadīta A i z p u t ē (dzīvoja tajā pilsētas daļā, ko vietējie pazīst ar nosaukumu stacijas rajons, jo viņa dzimtas māja – liela divstāvu sarkanu ķieģeļu ēka – atradās Piestātnes ielā, tieši pretī kādreizējai šaursliežu dzelzceļa stacijai). Mācījies A i z p u t e s 7-gad. skolā un A i z p u t e s vidusskolā (1952 – 56). Jau skolas gados bijusi vēlme darboties ar rokām, veikt eksperimentus ķīmijas pulciņā, kurā aktīvi darbojies. Uzvaras vairākās republikas ķīmijas olimpiādēs.

Vidusskolas absolvēšana ar sudraba medaļu devusi iespēju bez iestājeksāmeniem iestāties dažādās augstākajās mācību iestādēs. Izvēlējies medicīnu. Ar izcilību (sarkano diplomu) beidzis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fak. (1962). Piecus gadus ķirurgs armijā. Ķirurgs P.Stradiņa Rep. klīniskajā slimnīcā (1967 -71). 1971 – 84 RMI zinātniskais līdzstrādnieks, 1977 – 84 Plaušu ķirurģijas nodaļas vadītājs, 1984 – 98 RMI/LM d A docētājs; zinātņu kandidāta disertācija aizstāvēta 1972, doktora disertācija – 1982. Profesors (1984), 1990 – 98 Rīgas pilsētas 7. klīn. slimnīcas Ķirurģiskās klīnikas vadītājs. Kopš 2002 Rīgas pilsētas 1.slimnīcas Ķirurģiskās klīnikas vadītājs. No 1996 LU Medicīnas fak. Ķirurģijas katedras vadītājs un jaunās paaudzes audzinātājs. Viens no LU Medicīnas fak. atjaunotājiem un ilggadējs fakultātes Ķirurģijas katedras vadītājiem. Visu iemīļots kolēģis un jauno ārstu skolotājs, kura vadībā fakultātes absolventi katru gadu nodeva ārsta svinīgo zvērestu savai tautai un valstij. Latvijas Torokālo ķirurgu asociācijas prezidents (1995 – 2002). Baltijas ķirurgu asociācijas prezidents (1991 – 95), viceprezidents (kopš 1995). Pētījumi torokālajā ķirurģijā, torokālajā abdominālajā traumatoloģijā. Latvijas Ārstu biedrības loceklis. Publicējis 200 zinātnisku rakstu, 3 monogrāfijas, 135 rakstus dažādos žurnālos un krājumos, 60 konferenču tēzes. Bijis 3 internacionālo ķirurgu žurnālu redkolēģijās, doktora disertācijas darba izstrādes vadītājs 10 ārstiem. Izaudzinājis veselu ķirurgu plejādi, kas, viņa skoloti, turpina darbu pa visu Latviju. Viens no Latvijas pieredzējušākajiem ķirurgiem.

Pieaugot pienākumu un atbildības nastai, pratis atslodzei atrast laiku arī vaļaspriekiem – medībām un foreļu makšķerēšanai tīro upju ūdeņos. Ar makšķeri 17 reižu izbraukāta Kolas pussala, būts Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Grenlandē, Spānijā. Patiesi mīlējis Latviju un savu dzimto pusi un vienmēr atradis laiku tajā iegriezties. Pēdējos gados vairākas vasaras kādu laiku pavadījis Kalvenē pie Sepenes ezera. No dziesmām tuvākā bijusi tā – par baltajām ūdensrozēm, kas zied Vecpiebalgas pusē (atskaņota arī pie kapa, guldot līdzās sev tik tuvajam vectēvam). Pašam piemītoša raksturīgākā īpašība – kā zina teikt pazinēji – godīgums, vienmēr un visur.

Ģimenē izaudzināta meita, sagaidīta mazmeita. Dzīvesbiedre – arī ārste.

Valsts aģentūra Latvijas Medicīnas bibliotēka izdevusi bibliogrāfisko rādītāju Profesors Māris Mihelsons (2006). Tajā ietvertas M.Mihelsona atmiņas, fotogrāfijas no personīgā arhīva, LU prof. U. Vikmaņa ievadvārdi par M. Mihelsona ieguldījumu medicīnā un medicīniskajā izglītībā. Ietverti viņa zinātnisko, populārzinātnisko, autorapliecību, patentu, vadīto disertāciju, publikāciju par viņu bibliogrāfiskie apraksti laika posmā no 1961 – 2006 gada oktobrim.   &, LE

devider

M - alfabēts