Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
MILZERE Mārīte – pedagoģe, žurnāliste, grāmatu autore, gide.
Dzimusi 1952.01.07. C ī r a v a s Imantās, kur arī aizvadīta bērnība un skolas gadi. Mācījusies D z ē r v e s pamatskolā, A i z p u t e s vidusskolā (1967 – 70), kuras laikā jau izpaudusies interese par literatūru. Ieguvusi atzinību republikas sacerējumu konkursā, rakstot par Māra Čaklā daiļradi (1970). Studējusi P.Stučkas LVU (tagad – Latvijas Universitāte) Filoloģijas fak. (1970 – 75), ieguvusi kvalifikāciju filologs, latviešu valodas un literatūras pasniedzējs. Kopš 1995 – filoloģijas maģistre.
Pēc studiju beigšanas strādājusi par latviešu val. un literatūras skolotāju vairākās vidusskolās (1975 – 2008): Ventspils raj. Ugāles vidusskolā, Rīgas 64.vidusskolā, Rīgas speciālā internātskolā (iestāde slēgta), Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā. Lai tiktu pie dzīvojamās platības, aizgājusi par direktora vietnieci mācību un audzināšanas darbā Rīgas 5.internātskolā (1985 -87); iestāde slēgta). 1989/90 māc. gadā skolotāja Minsteres latviešu ģimnāzijā Vācijā. Bijusi pasniedzēja arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (1996 – 2000; līgumdarbs).
Pārmaiņas darba dzīvē izdarījusi 2008 – aizgājusi no darba skolā un pievērsusies žurnālistikai: kļuvusi par numura redaktori Kuldīgas novada laikrakstā Kurzemnieks.
2015 no darba aizgājusi, atgriezusies un dzīvo C ī r a v ā.
Kopš 1994 mācību grāmatu, metodisko u.c. mācību līdzekļu autore apgādā Zvaigzne ABC. Tapuši darbi: Latviešu rakstnieku portretu skices, Diktāti, darba burtnīcas latviešu valodā 5., 6., 7.klasei; sērijā Vajadzīga grāmata veidotas izlases par Jāni Ziemeļnieku, Austru Skujiņu, Jāni Veseli, Jāni Poruku u.c.; latviešu sakāmvārdu izlase Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Līdzautore mācību grāmatām 7., 8., 9., 11.klasei.
Brīvos brīžus aizpilda tādas sievišķīgas nodarbošanās kā dažādi rokdarbi. Patīk dārza darbi, ogošana un sēņošana. Vairāk nekā 10 gadus plānoti maršruti un vadītas ekskursijas pa Latviju un kaimiņvalstīm ceļotāju grupai, kurā ne mazāk par cilvēku 50.
Pati saka: Allaž nodomāju – viss! Šo padarīšu, tad neko citu papildus. Bet visādi darbiņi mani atrod. &