M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

MIRAMS Kurts (Miram Kurt) – diplomēts inženieris.

Dzimis 1924.23.08. C ī r a v ā aptiekāra ģimenē. Mācījies A i z p u t e s vācu skolā (Kuldīgas ielā 24). 1939 repatriējies uz Vāciju. A i z p u t ē vācbaltu tūristu grupā pirmoreiz atkal ieradies 1992 vasarā. Pēc tam bijis atkārtoti (apmeties pie V.Bloka). Skaidri runājis latviski. Apmeklējis C ī r a v u , bijis Rudbāržos, kur kapsētā atdusoties radinieki. Māsīca tajos gados vēl dzīvojusi Valkā.

Uzturoties A i z p u t ē, pētījis vāciešu atdusas vietas pilsētas un apkārtējo pagastu kapsētās, vācis datus par tur dusošajiem. Pētījis arhīva materiālus Rīgā, bijis kontaktā ar tur strādājošo Pijola kundzi, kas viņam sarūpējusi vajadzīgo. Vācijā aktīvi darbojies Darmštatē esošajā sabiedrībā Deutsch Baltische Genealogische Geselschaft.

Autors grāmatai (divās daļās), kurā (ar iztrūkumiem) publicētas savāktās ziņas par A i z p u t e s un tās apkārtnes iedzīvotājiem – vāciešiem, ebrejiem u.c. laikā no 1700 – 1835 (Buerger- und Einwohnerbuch Hasenpoth und Umgebung in Kurland/Lettland etwa 1700 bis 1835 ff mit Luecken). Atrodamas minimālas ziņas par 4135 personām. Izdota 2005 Darmštatē. (Šādu informāciju savācis arī par Grobiņu. Nodota tai.).   &

devider

M - alfabēts