Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
PAKALNIŅŠ Paulis – pedagogs, pirmais Aizputes Valsts ģimnāzijas direktors.
1873.25.01. Vestienes pagastā - ? Rīgā
Beidzis pagastskolu, Rīgas garīgo semināru un Varšavas universitātes Vēstures – filozofijas fak., cand. hist. Bijis Valsts ģimnāzijas direktors Bauskā, no kurienes pārnācis uz A i z p u t i. Pirmais
A i z p u t e s Valsts ģimnāzijas direktors. Darbā atnāca 1931.01.08. un nostrādāja līdz aiziešanai pensijā – 1938.21.08. Pārcēlās uz Rīgu (dzīvoja Ventspils ielā 70).
Pensionējās pēc 40 pedagoģijā nostrādātiem gadiem. Par skolotāju sācis strādāt 1899 zēnu ģimnāzijā Ķelcos, Polijā. Pirmā pasaules kara laikā rosīgi darbojies Valdajā un Irkutskā latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā. Bijis Sibīrijas un Urālu latviešu nac. padomes loceklis un latviešu pašnoteikšanas biedrības Irkutskas nodaļas valdes priekšsēdis. Lielinieku laikā ilgāku laiku bijis apcietinājumā, vēlāk apmainīts pret Latvijā apcietinātiem komunistiem.
A i z p u t ē pie ģimnāzijas nodibināja mazpulku un skautu un gaidu vienības. Bija Aizputes pilsētas galvas biedrs (no 1934), 6. Aizputes aizsargu pulka kulturālās daļas vadītājs, Latvijas bērnu palīdzības savienības Aizputes nodaļas priekšnieks.
Dēls Nikolajs Pakalniņš (1919.18.03. – 1990) – Rīgas bērnu slimnīcā neirologs.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) un skautu un gaidu svastiku. VV, Evp, Brz