M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

PĒTERSONS Cēzars* – brīvības cīnītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieks.

1891.05.11. Valkas apr. Gaujienes pag. Mazdukuļos – 1964. ASV Oregonas štata Springfīldā.

Izglītības gaitas vairākkārt nācies pārtraukt Pirmā pasaules kara dēļ. Mācījies vietējā draudzes skolā (1902 – 06), pēc tam Valkas proģimnāzijā, turpinājis reālskolā Voroņežas apgabala Pavlovskā pie Donas, ko beidzis 1914. Tā paša gada rudenī iestājies Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības fak. Kad sācies 1.pasaules karš un institūts evakuēts uz Maskavu, studijas turpinājis Maskavā līdz 1916, kad iesaukts karadienestā un nosūtīts uz Ņižnij – Novgorodas studentu bataljonu, bet no tā uz Pēterburgas 3.karaskolu, kuru absolvējis 1917, iegūdams jaunākā virsnieka pakāpi. Piekomandēts Permas apgabala Savrinskas 139. kājnieku pulkam. Sākoties Oktobra revolūcijai, atgriezies vecāku mājās Vidzemē. 1918 vācieši okupēja Vidzemi, un šai pašā gadā tikusi atklāta Baltijas tehniskā augstskola (Baltische Technische Hochschule), kur turpinājis pārtrauktās studijas, ko atkal nācies pārtraukt, kad tika proklamēta Latvijas valsts (1918). Iestājies studentu rotā (1919.02.01.) un tās sastāvā devies uz Kurzemi, kur rota nostiprinājusies Ventas krastos. Pēc lielinieku padzīšanas no Jelgavas nosūtīts uz A i z p u t i par apriņķa kara komandantu un pildījis šo pienākumu līdz Bermonta uzbrukumam Latvijai. Ieskaitīts Dobeles pulkā kā 3.rotas komandieris un ar šo rotu kaujās pret Bermontu aizgājis līdz Vācijas robežai. Par kauju nopelniem paaugstināts par virsleitnantu, piekomandēts armijas Virspavēlnieka štāba operatīvajai daļai par sevišķu uzdevumu virsnieku. Kad, kara operācijām beidzoties, iesākusies studentu demobilizācija, 1920 septembrī trešo reizi stājies augstskolā, lai pabeigtu pārtrauktās studijas Tirdzniecības fakultātē.

Pēc beigšanas sācis pildīt nodokļu inspektora pienākumus A i z p u t ē un tās apriņķī. Par piedalīšanos brīvības cīņās piešķirta zeme netālu no toreizējās A i z p u t e s Pilsmuižas jaunās kungu mājas, uz kuras 1927 uzcēlis māju (tagadējā Saules ielā, kurā dzīvo viņa pēcnācēji).

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu kā brīvības cīņu dalībnieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (1928.14.11.).

Tā kā Latvijas laikā valsts ierēdņiem tika piemērots tā sauc. rotācijas princips, viņam, valsts civildienestu pildot, darba pienākumu dēļ ik pēc noteikta laika nācies mainīt darba, tātad arī dzīves vietu. Tāpēc pildījis nodokļu inspektora pienākumus arī Jēkabpilī, Kuldīgā, Smiltenē.

Otrā pasaules kara beigās, baidoties no komunistiskā režīma represijām, devies uz Vāciju, lai sameklētu apmešanās vietu savai ģimenei un pēc tam visi pārceltos uz dzīvi svešumā. Straujā notikumu maiņa, kapitulācija viņu uz visiem laikiem atrāva no ģimenes – viņš palika Vācijā, ģimene – Latvijā. Vēlāk devies uz ASV, kur arī miris.

*Tam laikam neparastā vārda Cēzars došanu ģimene skaidro šādi: viņa māte, turīgu zemnieku meita, jaunībā draudzējusies ar Gaujienes barona Vulfa meitām. Barons, savdabīgs cilvēks, kas daudz ceļojis pa pasauli, daudzas savu zemnieku sētas licis nosaukt īpatnējos vārdos – Parīze, Roma, Berlīne. Hipotēze, ka vārdu mazajam Pētersonam ieteikušas tieši barona Vulfa meitas.   &

devider

P - alfabēts