Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
PĒTERSONE Emma Paulīne (Rasa) – ārste.
1900.09.01. Rīgā – 1994.22.09. A i z p u t ē. Apbedīta Gaujienes kapsētā Pētersonu dzimtas atdusas vietā.
Dzimusi veikalnieku ģimenē. Beigusi Rīgas pilsētas 2.vidusskolu. 1919 iestājusies Latvijas Augstskolas (LVU) Medicīnas fak. Pēc tās absolvēšanas sākusi strādāt A i z p u t e s apr. Nīkrāces pagastā, kur sastapusi savu nākamo dzīvesbiedru – valsts civildienesta ierēdni Cēzaru Pētersonu, ar kuru laulībā dzimuši 5 bērni, no kuriem četri ieguvuši augstāko izglītību, kaut vienai tos nācies audzināt grūtajos pēckara apstākļos. Tā kā vīrs – valsts ierēdnis – pēc tā laika Latvijas brīvvalsts likuma bija pakļauts rotācijai, kas paredzēja ik pēc noteikta laika mainīt darbavietu, tātad jāmaina arī dzīvesvieta (un vīram līdzi, protams, devās arī sieva) , izskaidrojams fakts, ka bērni dzimuši dažādās vietās – Kuldīgā, Jēkabpilī, Smiltenē, Aizputē.
1945 C.Pētersons ticis norīkots pildīt amata pienākumus Jēkabpilī, bet dzīvesbiedres – ārstes darbavieta bijusi tā paša rajona Ābeļu pag. doktorātā, kur strādājusi kopā ar vēlāk A i z p u t ē pazīstamo ķirurgu Pēteri Aivaru (tieši šim faktam ir būtiska nozīme viņa turpmākajā darbībā Aizputes slimnīcas izveidē tūliņ pēc kara).
2.pasaules karam ejot uz beigām, vācu armija piespieda doties tai līdzi uz Vāciju, to skaitā arī visai Jēkabpils slimnīcai ar tās iekārtām un personālu. Tai laikā ārste Pētersone jau strādāja Smiltenē, bet, sākot bēgļu gaitas, ar bērniem devās uz A i z p u t i, kur bija nolemts sagaidīt ziņas no Vācijas, uz kurieni vīrs bija devies sameklēt ģimenei apmešanās vietu, lai tad visi dotos pie viņa. Taču vācu armijas kapitulācija pienāca tik ātri, ka to neizdevās realizēt. Ārste ar bērniem palika Latvijā, A i z p u t ē.
Kara beigās līdz A i z p u t e i bija ticis arī Jēkabpils slimnīcas personāls – dr. P.Aivars, māsiņas un sanitāres, kā arī nogādāts slimnīcas aprīkojums. Vācu armijas kapitulācija iesākto evakuācijas ceļu apturēja A i z p u t ē. Tāpēc jau nedaudz dienu pēc kara beigām A i z p u t ē varēja sākt darbu slimnīca, kuras vadītājs kļuva P.Aivars, ārste – terapeite E.Pētersone. Tā no pirmajām pēckara dienām līdz aiziešanai pensijā vairākus gadu desmitus viņas darbavieta bija Aizputē. Dzīvoja pašai piederošajā mājā (kuras 2.stāvā gan uz kādu laiku tika ierīkots vidusskolas meiteņu internāts).
Tā laika ārsta darbs ar mūsdienām nav salīdzināms. Pēckara gados mājas vizītēs un neatliekamajos izsaukumos ārsts gāja kājām, lielākos attālumos pie pacienta devās zirga pajūgā. Par palīdzību veselības problēmu risināšanā dr. Pētersonei ir pateicīgas vairākas aizputnieku paaudzes. Gara auguma, stalta, uzņēmīga, izskatīga sieviete (Bija pēckara gados pirmā sieviete Aizputē, kura, iegādājusies vieglo automašīnu, pati to vadīja). Teicami pārvaldīja vācu un krievu valodu, vēl vecumā (atcerējās pēcnācēji) deklamējusi dzejoļus franču valodā, kurus bija mācījusies vidusskolā agrā jaunībā. Spēlēja klavieres. Līdz mūža pēdējām dienām lasīja bez brillēm. Brilles viņai esot bijušas, bet reiz pazudušas. Sākusi lasīt bez tām un jaunas vairs nav meklējusi. Vēl 80.gados braukusi dārzkopju rīkotās ekskursijās, kurās redzēto ne reti īstenojusi savas mājas dārzā Saules ielā.
Sakarā ar A i z p u t e s slimnīcas pastāvēšanas 30.jubileju apbalvota ar Liepājas raj. Goda rakstu par ilggadīgu un nevainojamu darbu (1974.20.12.). &