Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
PILSKALNS Miķelis Nikolajs – kareivis 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
1893.23.09. K a z d a n g a s pag. – 1968.15.03. Apbedīts A i z p u t ē Misiņkalna kapos.
Mācījies A i z p u t e s pilsētas skolā. 1.pasaules kara laikā dienējis 21.Sibīrijas strēlnieku pulkā. Par nopelniem cīņās pie Smārdes un Ložmetējkalna divas reizes apbalvots ar Jura krustu (III, IV šķira). Latvijas armijā iestājies 1919.12.03. Pie Rūsiņu sādžas ievainots 1919.27.08. Par nopelniem šajā kaujā paaugstināts par leitnantu. Bijis leitnants 2.Ventspils kājnieku pulkā. Apbalvots ar Lāčplēša ordeņa III šķiru par cīņu 1920.04.04. pie Ameļinas muižas Latgalē. Laikā, kad mūsu sardzes vadu muižā ielenca ienaidnieka bataljons, viņš vada priekšgalā devās straujā prettriecienā un, veikli manēverēdams, piespieda pretinieku ar zaudējumiem atkāpties.
Atvaļināts 1922. Iestājies darbā Daugavpils prefektūrā, 1927 pārgājis dzelzceļa dienestā. Vēlāk – vecākais sedlinieks 2.Ventspils kājnieku pulkā. Pārcēlies uz Liepāju, strādājis tramvaju elektrības centrālē. Pēc 2.pasaules kara dzīvojis A i z p u t ē, darbu vadītājs vietējā kūdras fabrikā.
Viņa vārds lasāms piemiņas stēlā, kas atklāta 2018.11.11. Aizputē Misiņkalna parkā.
Lāč