M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

PRIEDENIEKS Ulrihs (Uldriķis) – pagasta vecākais, zemkopis.

1868.17.10. K a z d a n g ā – 1950.20.07. K a z d a n g ā

K a z d a n g a s pag. vecākais, Jurīšu ceturtais īpašnieks, zemkopis. Pagastā cienīts cilvēks. Arī barona Manteifeļa labi ieredzēts. Kad barons 20.gs. sākumā devies uz Vāciju, savas muižas pārvaldīšanu uzticējis Ulriham Priedeniekam. Atgriezies viņš tam uzdāvinājis zelta kabatas pulksteni ar 2 vākiem un smagu zelta ķēdi. Uz viena vāka vācu valodā iegravēts: Ulriham Priedeniekam atmiņai par darbošanos 1900 – 1903 no Kazdangas barona Manteifeļa, otrā pusē iniciāļi U.P. un Manteifeļu cilts ģerbonis. Priedenieks arī bieži aicināts uz muižu spēlēt ar baronu šahu.

Attiecības pret baronu no Priedenieka puses mainījušās pēc Piektā gada, kad K a z d a n g ā notika lieli nemieri. Soda ekspedīcija par piedalīšanos revolūcijā bija nošāvusi divus kaimiņa Vecvagaru māju (uzvārds Indriksons) dēlus un mājas nodedzinājusi. U.Priedenieks ar saviem cilvēkiem un zirgiem palīdzējis Vecvagariem vest kokus un celt jaunu māju. Barons brīdinājis: Priedeniek, nebrauc! Nebrauc! Bet Jurīšu saimnieks atbildējis: Man tautiešiem grūtā brīdī jāpalīdz. Klāt nācis vēl šis tas, un barons panācis viņa izsūtīšanu katorgā.

No katorgas Priedenieku izglābis kāds pagasta nabags. Barons karietē braucis pa ceļu, kad pa to ejošs nabags, pamanījis braucēju, meties karietes priekšā uz ceļiem un lūdzis Priedenieku apžēlot: viņš nevienam nav darījis ļaunu, viņam mājās mazi bērni utt. Tā lūdzies, ka barons izrāvis blociņu, kaut ko uzrakstījis un lapiņu iedevis nabagam, kurš ar to steidzies uz Jurīšiem. No turienes mājinieki savukārt uz Kuldīgu, kur Ulrihs jau bijis aizvests. Kad zīmītē rakstītais tur izlasīts, U.Priedenieks atlaists.

Pēc šī gadījuma barons arī vēlāk aicinājis Priedenieku uz pili spēlēt šahu, pat uzdāvinājis viņam no ziloņkaula izgrieztu šaha kauliņu komplektu un no mahagoni koka darinātu šaha galdiņu, bet P. attiecības pret baronu bijušas vēsas un aprobežojušās tikai ar lietišķiem darījumiem.

U.Priedenieks uzcēlis Jurīšu jauno dzīvojamo ēku.(Kad atklāta Pūceskalna kapsēta, pirmo vietu – pie paša zvana aizņēmuši Jurīši). Viens no Ulriha Priedenieka dēliem ir Kārlis, nākamais Jurīšu īpašnieks.   &

devider

P - alfabēts