M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

PRIEDOLS Arnolds – invalīdu biedrības Cerība priekšnieks.

Dzimis 1941.25.04. Aizputes apr. Sakas pagasta Dižpauķos kā trešais bērns ģimenē, kurā uzauga vēl 2 māsas un brālis. Tēvs – brīvības cīņu dalībnieks, kam piešķirta jaunsaimniecība. Pieminot bērnības iespaidus, atceras kara laiku, cilvēcīgo vācu karavīru izturēšanos pret pamatiedzīvotājiem un tai pretējo krievu karavīru laupīšanu pēc kapitulācijas, kā arī 1949 gada izvešanas.

Skolas gaitas sācis 7 gadu vecumā Orgsalienā Salienas pamatskolā, kas bijusi tikai 3-gadīga. Lai mācītos 4.klasē, sācies ceļš uz 8 km attālo A p r i ķ u pamatskolu. Sēru dienās pēc Staļina nāves vēl ar diviem puikām norāvuši sēru lenti no viņa bildes. Par laimi sods – tikai liecībā ierakstīts, ka uzvedība novērtēta ar ļoti slikti.

Turpmāk darba gaitas mijušās ar izglītības paaugstināšanu. Tūliņ pēc pamatskolas – mežstrādnieks, tad – plaša profila traktorista-mašīnista specialitātes iegūšana C ī r a v a s mehanizācijas skolā, darbs kolhozā, šofera tiesību iegūšana, kam sekojis iesaukums armijā (1961). Tur aizvadīti 3 gadi Kaļiņingradas apgabala Čerņjakovsku autodaļā.

Pēc dienesta kolhozā vairs neatgriezies, sācis strādāt (1964) par šoferi A i z p u t e s meliorācijā (sākumā uz vieglās, pēc tam uz smagās mašīnas). Nodibinājis ģimeni (1966), kurā izaudzināti meita un dēls. 36 gadu vecumā sācis mācīties Kandavas tehnikumā par automehāniķi, bijis grupas vecākais, un tehnikumu pēc 5 gadiem beidzis ar Goda rakstu. Pēc tehnikuma turpinājis strādāt  A i z p u t e s PMK-16 par inženieri mehāniķi, bijis katlu mājas priekšnieks.

Pēc iegūtās muguras traumas kļuvis 2.grupas invalīds. Būdams aktīvas dabas cilvēks, vēlējies joprojām aktīvi darboties. Nodibinājis Liepājas invalīdu biedrības A i z p u t e s atbalsta grupu ar 23 biedriem (1993.23.11.), tās vadītājs no dibināšanas dienas. Bijis pagrūti ik mēnesi braukt uz valdes sēdēm Liepājā, tāpēc aizputnieki nolēmuši dibināt paši savu biedrību. Šis ceļš pareizais, kaut nav bijis viegli ejams. Taču uzņēmīgā un labām organizatora spējām apveltītā vadībā rezultāti auguši gadu no gada. Daudz paveikts gan telpu, gan inventāra ieguves ziņā. Sākumā biedrība savām vajadzībām dabūjusi nepabeigtas noliktavas telpas Atmodas ielā 18 m3 platībā. Tās vajadzēja pašiem remontēt, aprīkot ar elektrību u.c. Bet, biedru skaitam augot, telpas kļuva par mazu. Nācās pārcelties uz ierādītām telpām Pasta ielā 2. Atkal vajadzīgs remonts. Šo jautājumu izdevies atrisināt ar partijas Jaunais laiks palīdzību – tā iedevusi naudu (pats dabūjis šajā partijā iestāties). Pateicoties pilsētas domes atbalstam, paplašinājies šai ēkā ierādīto telpu skaits; tikuši rakstīti projekti, iegūti līdzekļi, piesaistīta Eiropas nauda. Ar invalīdiem kopā darbojas arī diabēti, par kuriem rūpējas ārste Z.Šalma.

2013 gadā sāka remontēt visu Pasta ielas ēku, un Cerībai tai laikā tika ierādītas pagaidu uzturēšanās telpas Avotu ielā 2. Invalīdi kopā pulcējas reizi nedēļā. Kad pēc remonta durvis Pasta ielā 2 vēra Daudzfunkcionālais sociālpakalpojumu centrs (2013.01.11.), tajā atgriezās arī Cerība.

Par savu pašaizliedzīgo, nesavtīgo darbu A.Priedols saņēmis vairākus apbalvojumus un atzinības (jau padomju laikā viņa ģīmetne bijusi ievietota Goda dēlī). Ierakstīts A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā nominācijā Goda prāts (2007). Par invalīdu labā veikto kā balvu saņēmis braucienu uz Briseli.   &

devider

P - alfabēts