M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

PUCENA Signe (Bernharde) – mākslinieku darbnīcu un rezidenču centra Serde programmas direktore, Aizputes novada domes tūrisma vadītāja.

Dzimusi 1973.25.02. Skrundā. Mācījusies Skrundas 1.vidusskolā (1980 -88), Skrundas bērnu mūzikas skolā (1980 – 86), Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā apģērba modelēšanu (1988 – 92), Latvijas Kultūras akadēmijā Latviešu folkloru un tradicionālo kultūru (1996 – 2000, bakalaura programma) un Kultūras un mākslas menedžmentu (2000 – 03), iegūstot mākslas maģistra grādu.

Darba gaitas sāktas A i z p u t ē, kur Amatniecības skolā bijusi apģērbu šuvēju kursu pedagoģe (1993 – 95), pēc tam izstāžu konsultante žurnālistu (Reiterna) namā (1996 – 97), mākslas izstāžu konsultante b/o SIA Rīgas Galerija (1991 – 01), Mākslas Mājas rezidenču programmas koordinatore (2002 – 07), kā arī Jauno Mediju Kultūras centra RIXC projektu koordinatore (2000 – 08). Kopš 2002 mākslinieku darbnīcu un rezidenču centra Starpnozaru mākslas grupas Serde programmas direktore A i z p u t ē un no 2012 arī A i z p u t e s novada domes tūrisma vadītāja.

Bijusi vairāku ekspertu komisiju locekle – VKKF Starpnozaru (2009 -10), VKKF Kurzemes kultūras programmas (2010 – 11), Pepinieres (Francija) mākslinieku rezidenču programmas nacionālais koordinators (2010 - …), VKKF Tradicionālās kultūras ekspertu komisijas un VKKF Latgales kultūras programmas ekspertu komisijas (2012). Latvijas ekspedīcijas vice komisāre Venēcijas bineāles 54. starptautiskajā mākslas izstādē (2005) un 11. starptautiskajā arhitektūras izstādē (2008).

2002 gadā vairāku mākslinieku dibinātās starpnozaru mākslas grupas Serde (mājasvieta A i z p u t ē, Atmodas 9) kodolu veido Signe Pucena kopā ar dzīvesbiedru Uģi Pucenu. Viņas vadībā izvērsta plaša un daudzpusīga darbība, kam ir kā mākslinieciska un zinātniska, tā arī praktiska vērtība. Autore vai līdzautore daudziem starpdisciplināriem vietējiem, kā arī starptautiskas sadarbības projektiem (ar Somiju, Horvātiju, Itāliju, Vāciju, Zviedriju, Šveici, Īriju, Igauniju u.c.). Piedalījusies izpētes braucienos, mediju programmās, dažādos semināros, konferencēs, festivālos, ekspedīcijās, darbnīcās, rīkojusi vai palīdzējusi rīkot izstādes.

Autore un līdzautore kopš 2007 Serdes izdotajai populārzinātniskajai sērijai Tradīciju burtnīca, kurās publicētas ekspedīcijās un lauku pētījumos dokumentētas tradicionālās kultūras liecības. Tās veltītas gan tradicionālajām prasmēm (Brandava gatavošana Viduskurzemē, 2007); Cūku bēres, 2013), gan arī mutvārdu vēsturei (Aizputnieku stāsti par ebrejiem, 2008; Suitu stāsti, 2009; Slēgtās zonas stāsti, 2013).

Saņēmusi vairākas radošas stipendijas. Iegūta Folkloras gada balva par projektu Točka (2007). Aizputes pilsētas apbalvojums nominācijā Es – savai pilsētai (2008).   &

devider

P - alfabēts