Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
RUBENIS Jānis Indulis – zvērināta advokāta palīgs.
1904.28.12. Rīgā – 1973.15.02. Apbedīts Rīgas I Meža kapos.
Dzimis strādnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Cēsīs. Mācījies L.Ausēja reālskolā, pēc tam Cēsu Bērzaines valsts vidusskolā. No 1923 Rīgas valsts 2. vidusskolā.
Pēc beigšanas (1924) sācis studēt medicīnu LU, bet 1930 izstājies. Izstudējis tieslietas (1931 – 39). 1928 darbojies Latvijas Neatkarīgo sociālistu partijā. Studiju laikā strādājis par sekretāru zv. advokātu birojos.
Padomju laikā (1940 aug.) iecelts par Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāju, septembrī atskaitīts no zv. advokātu palīgu skaita, jo pārgājis pašvaldību dienestā. 1941 janv – jūn. Rīgas Komunālo pakalpojumu tresta pārvaldnieks. Vācu okupācijas laikā Rīgas bāriņtiesas loceklis. Pēc tam (līdz 1945 febr.) dzīvojis Talsos, strādājis gadījuma darbus. Atjaunojoties padomju varai (1945 jūn. – jūl.), Valsts sēklu fonda Talsu bāzes kasieris-rēķinvedis, no jūlija advokāts Ventspils juridiskajā konsultācijā, no 1950 Liepājas juridiskajā konsultācijā. 1953 beidzis LKP Liepājas pilsētas komitejas marksisma-ļeņinisma vakara universitāti. 1953 sept. izslēgts no Advokātu kolēģijas (nav atestēts sakarā ar darbību vācu okupācijas laikā). No 1954 apr. Ventspils Tirdzniecības uzņēmuma juriskonsults. 1956 janv. atjaunots Advokātu kolēģijā, A i z p u t e s juridiskās konsultācijas advokāts, no 1956 apr. – vadītājs. 1959 iecelts par Viļānu juridiskās konsultācijas vadītāju, no 1960 okt. Ventspils konsultācijas advokāts. Bijis Ventspils tautas tiesas, prokuratūras, juridiskās konsultācijas un notariālā kantora darbinieks, vietējās komitejas priekšsēdētājs un Tautas universitātes Juridiskās fak. lektors, arī kokapstrādes rūpnīcas Ventspils koks juriskonsults.
Precējies 1930 ar skolotāju Veltu Jirgenu (dz. 1905), dēls Juris (dz.1942). Ljas adv