Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ROŽLAPA Dailis – scenogrāfs, filmu mākslinieks, gleznotājs.
1932.10.11. Rīgā - 2014.27.08.
Pamatskolu beidzis Dunalkā. Absolvējis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1954), Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1968). No 1958 izstādēs. Grima mākslinieks Rīgas kinostudijā (1954 – 57). Scenogrāfs Liepājas teātrī (1957 – 61), Jaunatnes teātrī (1961 – 70). Piedalījies arī citu profesionālu teātru inscenējumos – Rīgas, Valmieras, Kauņas, Šauļu, Paņevežas.. Scenogrāfs Rīgas kinostudijā (1971 – 89). LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1983). Saņēmis arī LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu, 1979 PSRS tautsaimniecības sasniegumu izstādē piešķirta bronzas medaļa par skicēm filmai „Pūt, vējiņi”.
Līdztekus sasniegumiem teātrī un kino Rožlapa darbojies arī glezniecībā, gleznojot galvenokārt ainavas – sākumā akvareļa un eļļas, tad guaša, temperas, bet kopš 70. gadiem – jauktās tehnikās, tiecoties pēc noskaņas un faktūras izteiksmības.
Bērnībā mākslinieks kādu brīdi dzīvojis A i z p u t ē, Pasta ielā 5, bēniņu stāvā. 2006 martā A i z p u t ē notikušās viņa izstādes atklāšanas reizē D.Rožlapa asprātīgā stāstījumā atcerējās kādu epizodi no tā laika: mācījies Aizputes pamatskolā, bet kādu reizi viņa vienīgajiem apaviem bijušas cauras pazoles. Jānes pie kurpnieka. Bet skolu kavēt arī nevar. Mamma viņam iedod savas sieviešu kurpes ar augstajiem papēžiem. Pēckara laiks. Citu nav. Lai iet ar tām! D.R0žlapa: Es – skolā solā iekšā, kājas apakšā zem sevis un tupu. Skolotāja izsauc atbildēt. Es – nē, neeju. Saku – neesmu izmācījies. Kauns taču, ka visi redzēs, kādi man apavi kājās. Pagaidīju, lai citi aiziet, tad es arī eju uz māju… &, LETA