M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ROZENŠTEINS Aleksandrs – skolotājs, ierēdnis, ērģelnieks, kora vadītājs, veikalnieks.

1874.19.04. – 1935. A i z p u t ē. Apbedīts Aizputes Vecajos kapos.

Tēvs Fridrihs R. bijis pirmais A i z p u t e s ev. lut. Sv. Jāņa baznīcas draudzes ērģelnieks (tās dievnamā no 1904) un baznīcas kora vadītājs. Pēc viņa nāves (1920) ērģelnieka un kora vadītāja pienākumus veicis Aleksandrs.

Dzimšanas vieta nav zināma. Dzimis daudzbērnu ģimenē ( bijuši 7 bērni, zināms brālis Kārlis Hugo un 2 māsas – Emma un Elizabete. Viena no māsām pēc A. nāves turpināja vadīt grāmatu un rakstāmlietu veikalu Lielā/Atmodas ielā 23 līdz padomju laikā – 1940 – to likvidēja. Veikals plašs, aizņēma 1. stāvā visu kreiso spārnu. Izdotas arī atklātnes ar Aizputes skatiem.). Studējis Tērbatā, noklausījies pilnu Teoloģijas fak. kursu un ieguvis ģimnāzijas skolotāja tiesības pie Maskavas mācību apgabala. Studentu korporācijas Lettonia biedrs visu mūžu. Ap 20.gs. sākumu skolotājs A i z p u t e s pilsētas skolā. Viens no pieciem pirmajiem skolotājiem, kas amatu savienošanas kārtībā sācis strādāt 1921.15.09. jaunatvērtajā A i z p u t e s apr. vidusskolā, būdams arī Aizputes Dzimtsarakstu nod. vadītājs un grāmatu un rakstāmlietu veikala galvenais īpašnieks, un – kā jau minēts – ērģelnieks un baznīcas kora vadītājs. Kā Latvijas tirgotāju savienības A i z p u t e s nodaļas atbildīgais priekšstāvis piedalījies laikraksta Lejas – Kurzemes Ziņas izdošanā. Par skolotāju vidusskolā nostrādājis 10 gadus, darbu beidzis ar 1930/31 māc. gadu, jo 1931 rudenī apriņķa vidusskola kļuva par valsts ģimnāziju.

Brāļadēls Juris Rozenšteins, kas 5 gadu vecumā nonācis tēvoča un divu tēvamāsu apgādībā, mācījies A i z p u t e s Valsts ģimnāzijā, no tās iesaukts armijā, pēc kara dzīvo Austrālijā. Atjaunojoties Latvijas brīvvalstij, vairākkārt uzturējies A i z p u t ē, sakārtojis savu piederīgo atdusas vietu A i z p u t e s Vecajos kapos (pa labi no ieejas) – uzlicis jaunu piemiņas zīmi vecās, sadauzītās vietā. Tur atdusas A.R. un abas viņa māsas. (Aizputē 20.gs. 40.gados dzīvoja Kuldīgas 1).   &

devider

R - alfabēts