M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

RUDZĪTE Mudīte (Valaine) – bioloģe.

Dzimusi 1960.31.10. A i z p u t ē. Tēvs ierēdnis, māte skolotāja, ģimenē vienīgais bērns. Bērnība vadīta A i z p u t ē. Beigusi A i z p u t e s pamatskolu un vidusskolu (1979). Studējusi LVU Bioloģijas fak., specialitāte biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja (1984), maģistre (2000).

Strādājusi par zooloģijas pulciņa vadītāju Jūrmalas jauno naturālistu stacijā (1983 – 84). Vecākā laborante Bioloģijas fak. zooloģijas un ģenētikas katedrā (1984 – 87), vecākā laborante – inženiere zinātnes un ražošanas apvienības Sigma Valsts vaislas buļļu stacijā Beites (1987 -90), fondu glabātāja LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejā, Zooloģijas muzejā kopš 1990, pētniece LU Bioloģijas fak. zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedrā kopš 2008; lektore Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (RPIVA, 2000 – 04), prodekāne RPIVA (2002 – 03), lektore Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (kopš 2011).

Sarakstījusi monogrāfiju Latvijas zemesgliemeži (1999). Monogrāfiju daļu autore. Zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas latviešu, vācu, angļu, krievu valodā kā individuāli, tā kopkrājumos. Pētījuma objekts – malakoloģija (gliemeži, ziemeļu upespērlenes). Līdzdalība kā starptautiskās, tā pašmāju konferencēs un kongresos. Veic pedagoģisko darbu un pētniecību, kā arī starptautisko sadarbību. Stažējusies Vācijā, Zviedrijā (1998). Sadarbībā ar ārvalstu pētniekiem pētījusi ziemeļu upespērleni.

Latvijas Malakologu biedrības biedre un valdes priekšsēdētāja (kopš 1999), Vācu Malakologu biedrības biedre (kopš 1996), Unitas Malacalogicas biedre (kopš 2001).   &

devider

R - alfabēts