Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
RUDZĪTE Inta (Siliņa) – pedagoģe, kultūras darbiniece.
Dzimusi 1973.21.06. A i z p u t ē. Bērnības vasaras vadītas laukos pie vecvecākiem, kur iemācījusies kā lauku darbus, tā arī rokdarbus.
Mācījusies A i z p u t e s vidusskolā (1980 – 91), Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kur iegūta sākumskolas skolotāja specialitāte (1991 – 95). Pirmā darbavieta A p r i ķ u pamatskolā – direktora vietniece audzināšanas darbā, māca arī zīmēšanu un fizkultūru, vada skolas deju kolektīvu. A p r i ķ o s nostrādāts līdz 2000, kad pāriets darbā uz A i z p u t i. 2000 – 05 Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā iegūta kultūras darba vadītājas specialitāte. Zināšanas izmantotas, darbojoties A i z p u t e s pilsētas Kultūras un izglītības komisijā.
Dejas ceļš sācies jau bērnudārzā Aizputē (1977). No 1. – 5.klasei dejotas tautiskās dejas skolotājas Ainas Untenbergas un Gunāra Stieģeļa vadībā. No 1987 dejots vidusskolas deju kolektīvā (vad. skolotāja Marija Stieģele), bet no 1989 jau Aizputes PMK-16 jauniešu deju kolektīvā, sākumā kā aizvietotāja, bet tad - pilntiesīga šī kolektīva locekle. 1990 pirmoreiz piedalījusies republikas Dziesmu un deju svētkos, kuros gūti iespaidi, kas paliks uz visu mūžu arī tāpēc, ka tie ir pirmie svētki, kad sākusies tautas atmoda. Piedalījusies arī nākamajos Dziesmu un deju svētkos.
1999 sākusi vadīt A i z p u t e s vidusskolas jauniešu deju kolektīvu. Mērķtiecīgas darbības rezultātā izcīnīta iespēja piedalīties Dziesmu svētkos. Tie ir pirmie, kuros viņa piedalās jau kā vadītāja. Ar nākamo gadu izveido arī 1. – 4.kl. deju kolektīvu, bet kopš 2003 skolā tautiskās dejas māca jau 7 kolektīviem. Arī pati veido dejas atbilstoši bērnu vecumam. Tā deja Maza maza meitenīte izvirzīta uz republikas jaunrades deju konkursa Mēs un deja finālu (2001).
Pati visu laiku paralēli skolas deju kolektīvu vadībai nepārtraukti turpinājusi dejot sāktajā kolektīvā, nu jau kopā ar dzīvesbiedru. Tā nosaukums – Aizputes vidējās paaudzes deju kolektīvs Kurzemnieks. No 2004 ir šī kolektīva otra vadītāja (pirmais – Guntis Stieģelis), pēc tam – vienīgā. Kolektīvs dejojis ne vien pašu mājās – Latvijā, bet uzstājies arī daudzviet ārpus tās. Kopš 1994 jau par tradīciju kļuvis vai ik vasaras kravāt ceļasomas tālākam braucienam. Būts Zviedrijā (1994), Spānijā (1997, 1998), Šveicē (1999), Vācijā (2001, 2003), Igaunijā (2002), tai pašā gadā Valsts prezidenta delegācijas sastāvā Latvijas kultūras dienās Klaipēdā Lietuvā, Anglijā (2004)… Uzskaiti varētu turpināt.
No 2007 marta, kad A i z p u t e s Kultūras namam tika radīta jauna štata vienība – mākslinieciskais vadītājs, par tādu kļuvusi I.Rudzīte. &