Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
RUICĒNA Gunta (Freipiča) – gleznotāja, fotogrāfe.
Dzimusi 1946.24.01. Talsu raj. Laucienes c. Sudmaļos. Tā kā tēvs, represētais, sodu izcieta apcietinājumā Komi republikā, bet māte smagi slimoja (tuberkuloze), bērnība pavadīta kopā ar gados veciem cilvēkiem – vecomāti un tēva māsu. Bijusi vientuļš bērns, kas, iespējams, veicinājis tuvību dabai un interesi par vizuālo pasauli. Jau ļoti agri bērnībā pievērsusi uzmanību krāsām, formai, noskaņai. Dienas pavadītas, zīmējot vai rotaļājoties ar dabas materiāliem.
Pamatskola apmeklēta Talsos, kur zīmēšanu mācījis ļoti labs skolotājs, viens no izcilākajiem latviešu akvarelistiem – Jēkabs Spriņģis. Viņš arī vadījis ārpusklases mākslas nodarbības, kurās ar lielu prieku un panākumiem piedalījusies. Pēc pamatskolas beigšanas (1960) par turpmāko ceļu nebijis nekādu šaubu – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola, interjera dizaina nodaļa. Arī tur lieliski pedagogi – Eduards Grūbe, Inārs Helmuts, Gunārs Binde u.c. ievērojami mākslinieki. Ar teicamu diplomdarba novērtējumu un rekomendāciju uz Mākslas akadēmiju skolu beigusi (1966). Diemžēl smaga slimība liegusi turpināt izglītību, un pēc sadales nonākusi A i z p u t ē.
Sākumā A i z p u t ē strādājusi Sadzīves pakalpojumu kombinātā (SPK), pēc tam 20 gadus māksliniece – noformētāja rūpnīcā Kurzeme. Aktīvi darbojusies Liepājas Tautas fotostudijā (vadītājs Huberts Stankevičs), piedalījusies ar darbiem starptautiskajās izstādēs. Ap 1985 nopietni pievērsusies glezniecībai. Personālizstādes Aizputē, Talsos, Liepājā, Rīgā u.c. Piedalījusies kopizstādēs Vācijā, Šveicē, Zviedrijā, Japānā. Strādā dažādos stilos – no fotoreālisma līdz abstrakcionismam, akvareļa, guaša, eļļas tehnikā. Ievērojamākais darbs – altārglezna Jēzus debesbraukšana A i z p u t e s luterāņu baznīcā (2008).
Strādā par pedagoģi A i z p u t e s Mākslas skolā. Brīvo laiku vislabāk pavada vienatnē un klusumā, strādājot lauku mājās K a l v e n e s pusē, veidojot skaistu, harmonisku vidi ap sevi, audzējot puķes.
Dzīves gaitā izkristalizējusies atziņa: viss paiet un zūd, neko mēs nevaram paturēt, taču ir jēga dzīvei, ja apzināmies, kāds ir mums katram Dieva paredzētais uzdevums, un nav nekā svarīgāka, nekā brīnišķīgāka kā būt vienotam ar Viņu.
Pastāv realitāte, kuru mēs redzam, bet ir vēl arī dziļāka un daudz nozīmīgāka realitāte, kuru mēs neredzam un kurai varam piekļūt tikai caur ticību Jēzum Kristum, ticība, kurai mēs ar laiku spējam uzticēties vairāk nekā tam, ko spēj saskatīt fiziskā redze. (E.V.Talbota).
Ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1999). &