Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
RUMBA Margota (Ozola) – gleznotāja.
1908.01.04. Jelgavā – 1978.01.04. A i z p u t ē. Apbedīta Misiņkalna kapos.
Dzīvojusi Rīgā un 1940 ziemā apmeklējusi Romāna Sutas gleznošanas studiju, bijusi viena no viņa labākajām studistēm, kas arī cītīgi strādājusi. Iespējams, dzīvojusi arī Liepājā. Pārdzīvojusi izsūtījumu uz Sibīriju, jo bija precējusies ar slavenu, sabiedrībā pazīstamu cilvēku – pulkvežleitnantu, Latvijas fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretāru Albertu Rumbu (dzim.1892.15.10. Lielvircavas Skursteņu muižā. Beidzis Jelgavas reālskolu, studējis Pēterpils Politehniskajā institūtā, beidzis artilērijas karaskolu Pēterpilī un militāros/virsnieka kursus Latvijā. Piedalījies brīvības cīņās kā bruņota vilciena komandieris, pēc tam beidzis militāros kursus un avansējis līdz pulkvežleitnantam. Aktīvs sportists – rekordists ātrslidošanā un Latvijas ziemas sporta savienības priekšsēdētājs, kopš 1936 Latvijas fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs. 1944 palicis Latvijā. - Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Vācijas olimpisko ordeni.)
A i z p u t ē M.Rumba ar dzīvesdraugu Rolandu Peniķi ieradās 1954 augustā un te aizvadīja sava mūža pēdējos 24 gadus. Sākumā dzīvoja pie vīramāsas Austrumu 8, bet tad Kuldīgas 6. Kādu laiku bija māksliniece noformētāja rūpnīcā Kurzeme, jo viņas pensija bijusi … 12 rbļ. Viņa bija gaišs, saulains cilvēks un sev tuvumā esošos prata pacelt pāri ikdienai, saka zinātāji. Uz Kuldīgas ielu ceļu mēroja gan seni Rīgas draugi, gan Liepājas ciemiņi, starp kuriem visbiežāk gleznotāja Skaidrīte Elksnīte. M.Rumba izveidoja tādu kā A i z p u t e s zīmēšanas un gleznošanas studiju, kas gan pastāvēja īsu laiku, jo pilsēta tai nedeva telpas. Starp studistiem vairāki jaunieši (L.Gerlahs, J.Ošis, M.Koka), arī V. Actiņš.
Nav zināms, cik izstādēs piedalījusies. Plaša personālizstāde 1961 Liepājā un A i z p u t ē. Tās katalogā mākslinieks Albīns Dzenis: Šoreiz mums izdevība vienkopus redzēt ap 60 darbu. Māksliniece galvenokārt pievērsusies klusai dabai. Viņa sevišķi iemīlējusi puķes un kolorīta izjūtā un dabas pārdzīvojumā sasniegusi augstu kāpinājumu. Visi darbi pauž spēku, optimismu un emocijas apliecinājumu. Sevišķi daudz gleznotas kliņģerītes.
No dzīves aizgāja A i z p u t e s slimnīcā tieši savā dzimšanas dienā.
Viņas pēdējā izstāde atjaunotā pilsētas muzejā Kuldīgas ielā bija sarīkota 90.gadu sākumā (vad. D.Kopštāle). Tajā savākti darbi no privātkolekcijām. Evp, AŠ, &