M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SANTS Alfrēds – elektriķis, pašvaldības darbinieks.

1932.14.10. Smoļenskas apgabala Kardimovas raj. – 2000.01.12. A i z p u t ē. Apbedīts D z ē r v e s Gobzemju kapos.

Dzimis piecu bērnu ģimenē kā ceturtais bērns. Vecāki zemnieki, kas, labākus dzīves apstākļus meklēdami un cerībā iegūt zemi, 19.gs. sākumā izbraukuši uz Krieviju. Iekopuši saimniecību, uzcēluši ēkas, bet tad – 1917 gada revolūcija, un dzīve izmainījusies. Tēvu un tā abus brāļus 1937 apcietināja, un tie ģimenē vairs neatgriezās. Māte strādāja savā saimniecībā un audzināja bērnus. Arī viņas abi brāļi tika nošauti.

1942 Santi atgriezās Latvijā, dzīvoja Remtes pagastā. Te arī sākās Alfrēda S. ganu gaitas pie saimniekiem. 1945 beidza Virbes 7-gad. skolu. 1950 iestājās Rīgas Pedagoģiskajā skolā, bet pēc 2.kursa tika iesaukts karadienestā un vēlēšanās kļūt par skolotāju neīstenojās. Piecus gadus radists Melnās jūras flotē. Pēc demobilizēšanās vienlaicīgi darbs un mācības Priekuļu viengadīgajā mehanizācijas skolā. 9. un 10.klasi pabeidza D z ē r v e s vidusskolā. Vidusskolu absolvē A i z p u t ē neklātienē. Beidz Kandavas lauksaimniecības tehnikumu (ar sarkano diplomu). 1961 uzsāktas mācības Politehniskajā institūtā Rīgā elektrotehniskajā specialitātē. Darba slodzes dēļ mācības nācies pārtraukt, beidzis trīs kursus.

Darbs Rietumu elektriskos tīklos (RET), sākumā inspektors, vēlāk priekšnieks. Atturīgs, taisnīgs, principiāls, reizēm pat pedantisks, bet ļoti cilvēcīgs – viņu raksturo darba biedri. Izdomas bagāts un ar izgudrotāja talantu apveltīts. Izstrādāti vairāki racionalizācijas priekšlikumi, kas ieviesti dzīvē. Aktīvs sabiedriskajā darbā. Bijis Liepājas raj. deputāts (līdz 19900, A i z p u t e s izp. kom. priekšsēdētāja vietnieks).

Brīvos brīžus veltījis ģimenei – dzīvesbiedrei skolotājai Sarmītei un 3 dēliem. Paticis fotografēt. Ir ~ 4000 liela diapozitīvu kolekcija. Daudz lasījis. Tuvi detektīvi ar spraigu sižetu.

Par darbu saņemti vairāki G oda raksti un Atzinības. Ierakstīts A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā (1996), apbalvots ar rokas pulksteni.

Par sevi: Mans mūžs ir bijis grūts, bet labs. Es lepojos ar savu ģimeni, priecājos par mazbērniem. Arī darbs ir ļoti interesants , un tas mani iespaido ļoti emocionāli.

Traģiski gājis bojā ceļa negadījumā uz Aizputes – Kalvenes ceļa.   VE, &

devider

S - alfabēts