M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SAVEĻJEVA Rota (Gūtmane) – pedagoģe.

Dzimusi 1922.10.06. A i z p u t ē kā otrais bērns trīs meitu ģimenē. Mācījusies A i z p u t e s 6-kl. pamatskolā, beigusi A i z p u t e s Valsts ģimnāziju (1939). Studējusi LU Fizikas un matemātikas fak., ko nācies beigt divreiz – 1944 un 1950, jo padomju vara neatzina vācu okupācijas laikā izdoto diplomu.

Visa dzīve, atskaitot studiju gadus, aizvadīta dzimtajā pilsētā. Vienīgā darbavieta no 1944/45 māc. gada līdz aiziešanai pensijā – A i z p u t e s vidusskola, kur vidusskolas klasēs māca matemātiku un arī astronomiju, jo par to liela interese radusies jau studiju laikā. Iesaistījusies Astronomu biedrībā, piedalījusies konferencēs un novērojumos, publicējusies žurnālā Zvaigžņotā debess. Skolā vadījusi astronomijas pulciņu. Viņas labi sagatavotie audzēkņi veiksmīgi startējuši republikas matemātikas olimpiādēs un guvuši godalgotas vietas. Vairākus gadus bijusi mācību pārzine (tagad teiktu – direktora vietniece mācību darbā). Darbojusies Izglītības darbinieku arodbiedrībā, skolā bijusi tās vadītāja. Republikas skolotāju kongresa delegāte Rīgā, kā arī delegāte Vissavienības skolotāju kongresā Maskavā (abi 1968).

LPSR Nopelniem bagātā skolotāja (1968).   &

devider

S - alfabēts