M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SAUSIS Edmunds – kopsaimniecības vadītājs.

1924.13.03. Embūtes pag. Čukās – 2000.17.06. K a z d a n g a s pag. Apbedīts Pūceskalna kapos.

Beidzis K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumu kā jaunākais agronoms (1947). Palicis strādāt tehnikumā par laborantu. Pēc tam sēklkopības agronoms L a ž a s c. kolhozā Censonis, ko 1950 apvieno ar kopsaimniecību Boļševiks. 1951 februārī ievēlēts par Boļševika priekšsēdētāju. Turpinoties mazo kolhozu apvienošanai, 1961 Ļeņina v. nosauktā kopsaimniecība tika izveidota par vienu no lielākajām rajonā ar 6383 ha platību (tajā ietilpa arī kolhozs Boļševiks), un par tās priekšsēdētāju ar tā gada janvāri sāka strādāt E.Sausis. Viņa vadībā saimniecība zēla un plauka (tika celtas vai pārbūvētas ražošanas un dzīvojamās ēkas, cēlās darba ražība, auga kolhoznieku turība u.c.)

Par to, ka pratis kolhozu vadīt un nodrošināt tā augšupeju, liecina arī saņemtie apbalvojumi: Darba Sarkanā Karoga ordenis (1958), ordenis Goda Zīme (1965), Ļeņina 100. jubilejas medaļa (1970), nozīme Sociālistiskās sacensības uzvarētājs – 73 (1973), PSRC Civilās aizsardzības teicamnieks (1982), LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts, PSRS Lauksaimniecības ministrijas nozīme Sociālistiskās lauksaimniecības teicamnieks, LPSR lauksaimniecības teicamnieka nozīme (1984) u.c. Ilgus gadus pildījis K a z d a n g a s ciema izp. kom. deputāta pienākumus. Mūža nogalē bijis gados vecākais kolhoza priekšsēdētājs republikā un arī darba stāža ziņā viens no ilggadīgākajiem saimniecību vadītājiem.   AL, &

devider

S - alfabēts