Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
SKUJA Edvīns - pirmais zupas virtuves izveidotājs Latvijā.
Dzimis 1935.09.06. Kuldīgas apr. Planīcas (tagad – Kurmales) pagasta Lauciņos zemnieku ģimenē (22 ha), kurā auguši 8 bērni (5 zēni un 3 meitenes).Bērnība saistās ar ganu gaitām, kurās, lai kliedētu garlaicību, iemācījies adīt zeķes un cimdus. Paticis arī lasīt.
Skolas gaitas sācis Zaļumnieku pamatskolā, ko beidzis 1950. No skolas laika atmiņā gadījums, ka Staļina bildei, kas atradās klasē pie sienas, ar krītu piezīmējis garu bārdu un ūsas. Par laimi to savlaicīgi pamanījusi tikai klases audzinātāja, tā ka puika ticis cauri tikai ar to, ka savu mākslas darinājumu dabūjis pats nomazgāt.
Pēc pamatskolas ceļš vedis uz Kuldīgas vidusskolu (bijis sapnis kļūt par ārstu), ko diemžēl nebeidza, jo sākās tuberkulozes process, iemantots oktobra sākumā Ventā kārtojot toreiz nepieciešamās EGDA normas, un turpmākās gaitas vedušas uz Vaiņodes, pēc tam Tērvetes sanatoriju. Pēc apārstēšanās sākusies darba dzīve, kas saistās ar A i z p u t i un notiek dažādās darba vietās un kuru maiņas iemesls nereti ir tas, ka viņš ir ticīgs cilvēks (baptists) un – kā šodien var sacīt – padomju iekārtā viņam nācies ciest ticības dēļ. Bet, kas attiecas uz izglītību, beidzis A i z p u t e s Mūzikas skolas akordeona klasi (1952 – 69), Jelgavas Mūzikas vidusskolā diriģentu klasi (5-gadīgs kurss), bet – tās pašas ticības dēļ – viņa diplomā nav rakstīts tā kā citiem absolventiem: Skolotājs un kora diriģents, bet tikai: Kora diriģents, jo – viņš taču iet baznīcā, tātad par skolotāju nedrīkst strādāt!
Pirmā darba vieta (1952)arteļa Kopdarbs vulkanizācijas darbnīcā, kur priekšnieks (ebrejs) viņu pieņem, prasīdams par to atlīdzību natūrā – zosi. Kad puisim nav ko dot, arī darba nav – pēc mēneša atlaists. Nākamā darba vieta (1954) maizes ceptuvē: māceklis > 4. kategorijas maiznieks, darbs trijās maiņās. 1954 – 56 darba gaitas saistītas ar pasta aģenta vietu A i z p u t e s pastā. Uzdevums – pieņemt ierakstītus pasta sūtījumus. Tad – MFR Kurzeme, centrālās noliktavas pārzinis (1956 – 60), no kuras nākas aiziet, jo tik atbildīgā darbā nevarot strādāt cilvēks, kas apmeklē baznīcu. Pats sameklē darbu patērētāju biedrības saimniecības preču veikalā, no kura tiek atlaists, jo – varot pircējam iesaiņot preci kādā reliģiskā reklāmā. Pēc tam seko 9 gadi revidenta darbā tai pašā patērētāju biedrības sistēmā. Gadi no 1969 – 86 paiet, strādājot par apdrošināšanas inspektoru K a z d a n g a s ciemā. Arī šo darbu nākas izkarot, cīnoties ar partijas biroju un piedraudot taisnību meklēt līdz pašai Maskavai. Pēdējā darba vieta valsts iestādē – finanšu inspektors A i z p u t e s pilsētas domē (1987 – 98). Šai laikā arī divu sasaukumu pilsētas deputāts.
Strādājot domē laikā, kad Latvija atguva neatkarību, sāka A i z p u t ē ierasties te agrāk dzīvojušie cittautieši vai to pēcteči. Viņu rosināts un atbalstīts, nodibināja biedrību Aizputes Samarietis (1992), ko oficiāli reģistrēja 1993, kura risināja dažādas aizputniekiem nepieciešamas sociālas problēmas un izveidoja Zupas virtuvi, kā izrādās – pirmo Latvijā. Tās atvēršanā piedalījās arī tā laika Sociālo lietu ministrs (Vladimirs Makārovs). Biedrība darbā balstās uz ziedojumiem. Tie bijuši Latvijas valsts meži, fonds Ziedot, Tetarevu fonds un atsevišķi cilvēki.
Oficiāli darbs sākts 1993 ar zupas virtuvi un humānās palīdzības apģērbu veikalu, no kura iegūtā nauda izlietota zupas virtuvei. Laika gaitā Aizputes Samarieša darbība paplašinājusies. Pašu remontētajās telpās darbojas Bēbīšu skoliņa, Bērnu pieskatīšanas/rotaļu grupa, ir nodarbības pirmskolas un sākumskolas bērniem, strādā auklītes. No 2012 jūlija darbojas atbalsta centrs ģimenēm, kurās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Virtuvē strādā brīvprātīgie darbinieki. Ik dienas tiek pabaroti cilvēki 30 (trūcīgie; aprūpētāji nes ēdienu uz mājām saviem aprūpējamajiem; bērniņi, kas te atrodas grupiņās, paēd brokastis, pusdienas, launagu.) . Šai darbā iesaistīti arī visi 3 E. Skujas bērni.
2012.11.11. Rīgā Borisa un Ināras Tetarevas fonda sarīkojumā Darbs dara darītāju, kurā sveica labākos biedrību un nodibinājumu vadītājus – brīvprātīgā darba veicējus, apbalvojumu saņēma Aizputes Samarietis vadītājs E.Skuja (dators, ceļa zīme uz Jaunķemeru sanatoriju, darbinieku vajadzībām nauda – Ls 300,- kultūras pasākumiem). 2013.18.11. A i z p u t e s novada domes Atzinības raksts par radošu un nesavtīgu darbu sociālajā jomā novada labā. &