M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SKUJA Jēkabs – baptistu diriģents, komponists, pedagogs.

1903.11.03. Grobiņā – 1973.16.10. A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos.

Vectēvs M.Skuja bija Grobiņas draudzes mācītājs, tēvs – evaņģēlists, sludinātājs. Bērnība un jaunība paiet grūtos materiālos apstākļos. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitas Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā viņa garīgā dzīve saistījās ar Liepājas Nacaretes draudzi. Šai laikā mācās Liepājas Tautas konservatorijā, bet to nebeidz tēva neveiksmīgo saimniecisko darījumu dēļ.

Lai gan tēvs gribēja redzēt dēlu par sludinātāju, Skuja izšķīrās par diriģenta darbu. Diriģents Liepājas Nācaretes draudzē 1925 – 30, koru apvienības instruktors 1931 – 35, diriģenta palīgs Rīgas Āgenskalna draudzē 1944 – 73. Bija LBDS KA > Latvijas baptistu draudzes savienības koru apvienības padomes loceklis 1934 – 40. No 1930 – 35 KA algots instruktors. Būdams šai amatā, apmeklēja labu daļu baptistu koru. No dziedātājiem prasīja smalki niansētu, intonatīvi tīru dziedājumu. Daudz paveicis dziesmu pavairošanas un izdošanas darbā. Bija apguvis grāmatveža prasmi.

A i z p u t e s Mūzikas skolas pedagogs 1945 – 59, kad viņu kā baznīcas cilvēku atlaida.

Savas spējas ielicis arī komponista darbā. Darbu nav daudz (Brīnišķa dziesma, Sapņu pils – kora dziesma, autora teksts). A i z p u t e s draudzes kora repertuārā 8 kora dziesmas un 31 dziesmu teksts. Harmonizējis un rediģējis citu autoru kora dziesmas. Darbs ar kora dziesmām rosinājis arī pašam uzrakstīt vairākus kora dziesmu tekstus.

A i z p u t ē dzīvoja Kuldīgas ielā aiz baptistu baznīcas draudzei piederošā mājā, ko bija projektējis viņa dēls arhitekts Linards Skuja.   BV, &

devider

S - alfabēts