M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SNIPKE Vineta (Vecriņķe) – mūzikas skolotāja, kora un ansambļa vadītāja.

Dzimusi 1960.22.07. A i z p u t ē divu bērnu ģimenē. Māte šuvēja, tēvs šoferis. Jau kopš bērnības ļoti patikusi mūzika. Kopā ar pagalma bērniem nebeidzama spēļu organizētāja un koncertu vadītāja.

Skolas gaitas sāk vietējā A i z p u t e s pamatskolā, kur dziedāšanas skolotāja (Natālija Šmite) pamana meitenes dotības un iesaka iestāties arī A i z p u t e s mūzikas skolā. Tas arī tiek izdarīts – mācās vijoles spēles klasē pie skolotājas Dzidras Lukas. Kad 1975 pabeigta pamatskola, ceļš ved uz Liepājas mūzikas vidusskolas vokālo nodaļu, kur iegūst ansambļa vadītājas un vokālistes specialitāti. 1988 nodibina ģimeni, kurā piedzimst dēls Uldis un meita Iveta.

Kopš 1988 strādā A i z p u t e s vidusskolā par mūzikas skolotāju. Paralēli Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā ieguvusi augstāko izglītību. Veiksmīgi vada pamatskolas un vidusskolas korus, arī popgrupu Tā gadās! Vadītāja arī vairākiem ansambļiem A i z p u t ē – Kultūras nama vīru vokālam ansamblim, A i z p u t e s jauktajam korim. Piedalās dažādos ar mūziku saistītos konkursos, kur gūst atzīstamus panākumus. Abi viņas vadītie skolas kori izcīnījuši iespēju piedalīties skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos (2005), pilsētas jauktais koris – XXV Dziesmu un XV deju svētkos (2013). Kopā ar vīru Druvi Snipku. Spēlē un dzied dažādos pasākumos pilsētā, muzicē kāzās. Tieši Druvis ir viņas lielākais balsts un mudinātājs uz ko jaunu. Kopā ar ģimeni apceļota Latvija, būts arī ārzemēs.

Vineta arī komponē. Viena no viņas radītajām dziesmām (Tur, kur Misiņkalns stāv stalti, Tur, kur Tebra līkumo…) kļuvusi par A i z p u t e s neoficiālu himnu (A.Zankovska vārdi). To viņa dziedāja arī Valsts prezidenta pilī (prezidents Andris Bērziņš), kad A i z p u t e s novada vadība tur ieradās saņemt novada piederības zīmi – ģerboni (2012.27.06.).

Paziņas Vinetu Snipki raksturo kā emocionālu, enerģisku, precīzu, pat pedantisku. Man patīk darbu darīt kārtīgi un ar atdevi, viņa saka, kā arī: Mūzikai manā dzīvē ir ļoti īpaša vieta. Ja man nebūtu mūzikas, es justos vientuļa.

Viņas darbs gan skolā, gan novadā atzinīgi novērtēts. Saņemti daudzi Atzinības raksti un diplomi. Iegūta viena no Skolēnu interešu centra (SIC) ieviestām nominācijām – Darbīgais rūķis (2003).   VE, &                

devider

S - alfabēts