Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
SONDORE Dzidra (Bloka) – žurnāliste.
1932.08.05. Sakas pag. Kaļķceplī – 2016.13.11. Rīgā. Krēmēta 17.11.
Dzidras dzimšanas gadā ģimene pārceļas uz C ī r a v a s pag. Akmentiņiem, kur paiet gadi no 1932 – 40. Skolas gaitas sāktas A. Bergmaņa Cīravas - Dzērves 6-klasīgā skolā, bet, karam sākoties, abas ar māti pret pašu gribu tiek evakuētas uz Krieviju. Sākumā dzīvo Vjazņiku pilsētā, tad Kirova apgabala Kstiņinā, kur tēvs ir mūrnieks no Latvijas evakuēto apmetnē. Te viņa krievu skolā beidz 2. un 3. klasi. Rīgā atgriežas 1944, mācās latviešu skolas 4.klasē 1945 gada maijā ģimene ir A i z p u t ē un Dzidra turpina skolas gaitas A i z p u t e s 7-gad. skolā (1945 – 48), A i z p u t e s vidusskolā (1948 – 52). Pēc vidusskolas beigšanas gadu strādā par literāro līdzstrādnieci Latvijas telegrāfa aģentūrā (LTA) Rīgā. Seko studijas LVU Vēstures un filoloģijas fak. (1953 – 59), jau no studiju sākuma sabiedriskā kārtā darbojoties laikrakstā Padomju Students, bet no 1957 – tā atbildīgā sekretāre, vēlāk redaktore. Ir arī pasniedzēja LU Žurnālistikas katedrā (1964 – 80). Padomju Studentā nostrādā līdz 1977, pēc tam nodaļas redaktore žurnālā Padomju Latvijas Sieviete. Vadījusi Žurnālistu savienībā radošo žurnālistu savienību (1984), bijusi Rīgas preses darbinieku apvienības arodbiedrības priekšsēdētāja (no 1984). Vairāk par 50 gadiem darbojusies žurnālistikā. 1990 smagi saslimusi un 1991 pensionējusies.
70 gadu vecumā sākusi rakstīt grāmatas. Pirmo ierosinājis kinorežisors Jānis Streičs – par kinorežisoru Gunāru Piesi, viņas bērnības draugu no Krievijas laikiem. Grāmatas nosaukums Talantīgs, interesants, kašķīgs (2003). Tai sekoja grāmata tūristiem par A i z p u t e s Goda pilsoni Eduardu Dambergu – Malkas piļu meistars (2004), par aktieri Leonu Krivānu - Savas lomas advokāts (2004). 2011 gada nogalē iznāca žurnālistu pastāstiņi Amizantās un dramatiskās nejaušības un Suitu dzīvesstāsti un ēdieni (2011). Tām seko autobiogrāfisks darbs Viss manā mūžiņā (2015).
Vīrs – jurists (miris), ģimenē divi dēli.
Apbalvota ar V.I.Ļeņina jubilejas medaļu Par izcilu darbu (1970). &