M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

STIRĀJS Arveds – literāts.

1908. K a l v e n e s pag. – 1962

Biogrāfiskās ziņas trūcīgas. Dzīvojis Rīgā, mācījies 1.ģimnāzijā, 20.gadu otrajā pusē un 30.gados rakstījis laikrakstos Pirmdiena, Pirmdienas Rīts, Latvijas Kareivis, Latviešu Balss, Rīts, Tēvijas Sargs, Darba Dzīve, žurnālos Latvju Grāmata, Nedēļa u.c., bijis laikraksta Latviešu Balss redkolēģijas loceklis (1932). Pēc 2.pasaules kara strādājis par korektoru Rīgas tipogrāfijās.

Pirmā publikācija – dzejolis Redakcijā laikrakstā Pirmdiena 1925.16.11. Periodikā publicēta īsproza, dzejoļi, literatūras kritika, recenzijas par teātra izrādēm, mākslas izstāžu un kultūras dzīves apskati. Darbi krājumos nav apkopoti. Dzejai un prozai raksturīga romantiska pasaules izjūta, tās tvērums pretstatos. Dzejā dominē individuālais pārdzīvojums (mīlestības jūtu nianses), intīma dabas lirika. Īpaši iecienījis sonetu, un šai stingrajā dzejas formā guvis atzīstamus panākumus. Veicis arī tulkojumus. Pseidonīmi – A.St., A.Silājs, A.Zilājs.   LRB

devider

S - alfabēts